Briškens: Latvijai ir vajadzīgs jauns maršrutu tīkls
Latvijai ir vajadzīgs pilnvērtīgs pasažieru pieprasījuma modelis, lai redzētu, no kurienes, uz kurieni, kādos laikos pasažieri Latvijā pārvietojas, kādas ir plūsmas, kā arī ir jāveido jauns maršrutu tīkls, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), komentējot sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību.
Komentējot to, kad varētu būt gatavs pasažieru pieprasījuma modelis, Briškens sacīja, ka viņš ir lūdzis Autotransporta direkciju (ATD) nekavējoties pie tā strādāt.
""Rail Baltica" projekta vajadzībām ir izveidots pasažieru plūsmu modelēšanas rīks ar ļoti modernu programmatūru un, iespējams, var izmantot arī to, lai adaptētu Latvijas nacionālajam modelim," norādīja Briškens.
Viņš arī minēja, ka Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) ir vienota platforma, un SM mēģina vērtēt, vai arī Latvija kaut kādā mērā varētu izmantot šo modeli, papildinot, ka ir grūti pieņemt lēmumus bez šāda veida datiem.
Tāpat viņš papildināja, ka ir jāveido arī jaunu maršrutu tīklu, kas kombinē visu veidu sabiedrisko transportu, jo valsts maksā par katru no šīm komponentēm.
"Pašlaik tā arī ir sadrumstalota sistēma. Jā, ir Sabiedrisko pārvadājumu padome, bet arī šī padome savus lēmumus nepieņem, balstoties datos. Tas ir tāds puspolitisks process, kurš skaļāk kliedz, tam vairāk reisu iedod," norādīja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka tā nav normāla un moderna pieeja, jo ir jābūt efektīvam modelim, kurā nedrīkst būt paralēlās dotācijas un kurā ir jābūt digitāliem risinājumiem, tostarp vienotajai biļetei. Pēc ministra teiktā, ieviestā "Vilciens pluss" biļete ir pirmais elementārais solis integrētas pārvadājumu sistēmas veidošanā.
Vienlaikus viņš sacīja, ka noteikti ir jāstrādā arī pie nozares darbinieku labbūtības, jo šoferi ir viena no tām grupām, kas visvairāk cieš no šīs neefektīvās sistēmas.
"Šoferi šobrīd strādā ar milzīgām slodzēm, ar ļoti zemu atalgojumu, bet tajā pašā laikā mēs redzam, ka liela daļa nozares neatbalsta ģenerālvienošanās slēgšanu. Skaidrs, ka tas ir jautājums starp darba devējiem un darba ņēmējiem, bet arī ATD tomēr jāiesaistās, lai nofiksētu vismaz minimālo standartu, jo šobrīd dažreiz izskatās, ka uzņēmumi savu peļņu optimizē uz savu šoferu labbūtības rēķina, nemaz nerunājot par pasažieriem, kontekstā ar atceltajiem reisiem," uzsvēra Briškens.
Briškens arī atzīmēja, ka patlaban tiek gatavota apjomīga investīciju programma, kas būtu vērsta uz dzelzceļa staciju potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu.
"Mēs zinām, ka daudzi cilvēki tīri objektīvi izvēlas autotransportu iepretim dzelzceļam, jo, vai nu vilciens pārāk reti piestāj, vai nu stacijām ir grūti piekļūt, nemaz nerunājot par cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai vecākiem ar bērnu ratiņiem," norādīja Briškens.
Viņš arī sacīja, ka ir vairāku līmeņu investīciju programma, kas paredz peronu pārbūves noslēgšanu, staciju pievedceļus, apgaismošanu, drošības infrastruktūru un stāvlaukumus.
"Skaidrs, ka arī pašvaldību iesaiste šajā jomā ir kritiski svarīga, jo jādomā, kā nostiprināt dzelzceļa stacijas gan kā mobilitātes, gan arī cita veida pakalpojumu centrus. Piemēram, stacijas var izmantot pasta infrastruktūrai, par koprades un laika pavadīšanas centriem, par tūrisma informācijas centriem un veicināt arī komercinfrastruktūras koncentrēšanos ap stacijām," atzīmēja Briškens.
Vienlaikus ministrs papildināja, ka SM ambīcija ir domāt, kā atdzīvināt dzelzceļa stacijas, kurās "Latvijas dzelzceļš" kā infrastruktūras uzturētājs ilgtermiņā nav pietiekami investējis.