Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegšana Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais informatīvais ziņojums par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā.
Ziņojumā aprēķināts, ka, ja Latvijā aizliegtu dzelzceļam pārvadāt un ostām pārkraut, četrus miljonus tonnu Krievijas izcelsmes graudu un lauksaimniecības produktu, kas ir prognozētais apjoms 2024.gadam, ostu ieņēmumi samazinātos par 60 miljoniem eiro, bet dzelzceļa - par 40 miljoniem eiro.
ZM skaidro, ka kopš 2019.gada Latvijas lielajās ostās samazinās kravu apjomi, tostarp 2023.gada 11 mēnešos ogļu kravu apgrozījums samazinājies par 53,1%, bet naftas produktu kravu apgrozījums - par 43,7%.
Arvien vairāk ostu uzņēmumu pielāgojuši savas iespējas graudu un citu lauksaimniecības produktu apkalpošanai. Latvijas lielo ostu kopējais kravu apgrozījums 2023.gada 11 mēnešos bija 33,25 miljoni tonnas, tostarp graudu un citu lauksaimniecības produktu kravu apgrozījums bija 6,19 miljoni tonnu jeb 18,6% no kopēja kravu apgrozījuma Latvijas lielajās ostās.
Salīdzinot ar 2022.gada 11 mēnešiem, Latvijas lielajās ostās 2023.gada 11 mēnešos graudu kravu apgrozījums palielinājies par 9,6%.
Vienlaikus ZM norāda, uz lielo ostu pieostas stacijām pa dzelzceļu piegādātas Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu kravas 3,36 miljonu tonnu apmērā, kas ir 54,3% no visām graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkrautajām kravām Latvijas lielajās ostās.
Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu kravu pārkraušanu Latvijas lielajās ostās veic 18 uzņēmumi.
Ventspils ostā graudu un citu lauksaimniecības produktu kravas pārkrauj pieci uzņēmēji, kuru graudu un citu lauksaimniecības produktu kravu apgrozījums gada 11 mēnešos bija 350 000 tonnas jeb 3,6% no kopēja kravu apgrozījuma Ventspils ostā.
Uz Ventspils pieostas staciju pa dzelzceļu piegādātas Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu kravas 250 000 tonnu apmērā, kas ir 71,6% no visām ostā pārkrautajām graudu un citu lauksaimniecības produktu kravām.
Tikmēr Rīgas ostā Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu kravas pārkrauj deviņi uzņēmēji, kas kopā 2023.gada 11 mēnešos pārkrāvuši aptuveni 750 000 tonnu Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu tranzīta kravu. Rīgas ostas graudu un citu lauksaimniecības produktu kravu apgrozījums bija 2,83 miljoni tonnu jeb 16,6% no kopēja kravu apgrozījuma Rīgas ostā.
Uz Rīgas pieostas stacijām pa dzelzceļu piegādāts Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu kravas 950 000 tonnu, kas ir 33,5% no visām ostā pārkrautajām graudu un citu lauksaimniecības produktu kravām.
Savukārt Liepājas ostā gandrīz puse no kopējā kravu apgrozījuma ir graudu un citu lauksaimniecības produktu kravas. Liepājas ostā 2023.gada 11 mēnešos graudu un citu lauksaimniecības produktu kravu apgrozījums bija 3,01 miljons tonnu, kas bija 46,3% no kopēja kravu apgrozījuma Liepājas ostā.
Uz Liepājas pieostas staciju pa dzelzceļu piegādātas Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu kravas 2,16 miljoni tonnu, kas ir 71,8% no visām ostā pārkrautajām graudu un citu lauksaimniecības produktu kravām.
Tikmēr dzelzceļa pārvadājumos pērn 11 mēnešos 67,2% no visa pārvadāto graudu un citu lauksaimniecības produktu kravu apjoma bija Krievijas izcelsmes. Graudu un citu lauksaimniecības produktu apgrozījums pa dzelzceļu 2023.gada 11 mēnešos bija 5,07 miljoni tonnu, tostarp Krievijas izcelsmes - 3,41 miljons tonnu.
Uz pieostu stacijām tika pārvadāti 3,36 miljoni tonnu Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu kravu, uz iekšzemes stacijām 11 800 tonnu un sauszemes tranzītā 34 200 tonnu.
Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu tranzīta aizlieguma rezultātā Latvijas ostās tiktu ietekmēti 18 termināļi, kas apkalpo šīs kravu plūsmas. Kopumā termināļi nodrošina darbavietas 1464 darbiniekiem.
Savukārt, rēķinot dzelzceļa pārvadājumu nozares zaudējumus, ZM atzīmē, ka, samazinot kravu plūsmas pa dzelzceļa infrastruktūru, attiecīgi samazinās arī VAS "Latvijas dzelzceļš" ieņēmumi par infrastruktūras izmantošanu, kas rada zaudējumus un infrastruktūras uzturēšana jāsedz no valsts budžeta.
Informatīvo ziņojumu plānots izskatīt 16.janvāra Ministru kabineta sēdē.