Šomēnes uzsākti renovācijas darbi vairākās Rīgas hidroelektrostacijai (HES) piegulošajās sūkņu stacijās, kā rezultātā nākamgad tuvējām teritorijām applūšana vairs nedraudēs.
Izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, tiks rekonstruēti trīs hidrotehnisko būvju kompleksi, novēršot plūdu draudu risku vairāk nekā diviem tūkstošiem iedzīvotāju.
Rekonstrukcija jau uzsākta
Pilns nosaukums šim projektam ir Rīgas HES ūdenskrātuvei piegulošo teritoriju aizsardzības būvju aizsardzības spēju palielināšana. Atbildīga par projekta īstenošanu ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, taču ERAF finansējumu – 1 351 544,09 latus – saņems Zemkopības ministrija (ZM). Rīgas HES projekta mērķis ir novērst applūšanas riskus tajās Latvijas vietās, kuras atbilst plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas pirmā plūdu riska vai ārkārtas scenārija kritērijiem. Projektu plānots īstenot 15 mēnešu laikā, un tā ietvaros tiks veikta Rīgas HES inženieraizsardzības būvju – sūkņu stacijas Tome, Ikšķile - 2 un Spolītes – renovācija. Šobrīd atjaunošanas darbi jau uzsākti sūkņu stacijā Ikšķile - 2, un tuvākajās dienās tas notiks arī citās stacijās.
Sūkņu stacijas – morāli novecojušas
VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi Meliorācijas departamenta vadītājs Edgars Griķītis stāsta, ka iedzīvotājiem remontdarbu laikā problēmas netiks radītas, jo darbi notiek uz ZM piederošās zemes. "Gluži pretēji – iedzīvotāji iegūs sakārtotu ūdens režīmu! Plānots, ka projekts noslēgsies decembrī, un, ja laika apstākļi būs labvēlīgi, problēmām nevajadzētu rasties," saka E. Griķītis. Renovācijas laikā tiks nomainīti sūkņu staciju motori un metāla konstrukcijas, kas ir gan fiziski, gan morāli novecojušas. Sūkņu stacijas celtas 1976. gadā, un kopš tā laika remonts ēkās nav veikts. Stacijās tiks izveidota arī jauna vadības iekārta, nomainīts jumta segums un logi, pastiprināta siltumizolācija. E. Griķītis ir gandarīts, ka šogad kopumā Latvijā tiks renovētas 6 ūdens sūkņu stacijas, kas ir nepieredzēts gadījums. Nelielas problēmas gan sagādājot darbaspēka trūkums, jo ne visiem Latvijas speciālistiem ir atbilstoša kvalifikācija būvdarbu veikšanai, taču E. Griķītis uzsver, ka projektu pabeigšanai aizķerties nevajadzētu.
Pasargās iedzīvotājus un kultūrmantojumu
Rekonstrukcijas rezultātā tiks paaugstinātas Rīgas HES ūdenskrātuves aizsardzības būvju aizsardzības spējas, novēršot vai samazinot ar plūdu draudu risku saistīto nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu, saimniecisko darbību un infrastruktūru. Praktiski tiks mazināts vai novērsts applūšanas risks valsts un vietējās nozīmes autoceļiem, dzelzceļa līnijai Rīga–Daugavpils, A un B kategorijas piesārņojošas saimnieciskās darbības veicējiem. Pasargāti tiks arī valsts nozīmes kultūras pieminekļi – Mūku kalns, Ankeršmita senkapi, Kābeļu senkapi, Nariņu senkapi un Tomes skansts – un nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas – Tomes un Spolītes polderis.
Jāpiebilst, ka projekta īstenošana atbilst Ministru kabineta rīkojumam Par plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.–2015. gadam. Šī programma atbilst Eiropas parlamenta un padomes direktīvai, kuras uzdevums ir novērtēt riskus plūdu apdraudētajās teritorijās. Programmā ir definēti kritēriji plūdu riska novērtēšanai, aplūkota Latvijas situācija, veikta īsa plūdu vēsturisko seku un materiālo zaudējumu analīze un noteikts prioritāro plūdu riska vietu saraksts, kurās jāveic detalizēti izpētes vai pretplūdu aizsardzības pasākumi.