Madonas novada un Varakļānu novada pašvaldību vadītāji ir gatavi novadu apvienošanai un dažas funkcijas jau patlaban īsteno kopīgi.
Komentējot saskaņošanai nodoto likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs (LA) aģentūrai LETA atzina - ja uzskata, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums nebija pilnībā īstenots, tad šis likumprojekts ir likumīgs veids, kā pabeigt administratīvi teritoriālo reformu.
Justs prognozē, ka Varakļānu novada iedzīvotāji abu novadu apvienošanu sapratīs un pieņems, piebilstot, ka patlaban viņi gana labi dzīvojot arī atsevišķi savā novadā. Justs arī atgādina, ka 2021.gada rudenī lielākais vairums iedzīvotāju aptaujā norādīja, ka viņi atbalsta apvienošanos ar Madonas novadu.
Domes priekšsēdētājs atzīst, ka ir funkcijas, kuras būtu lietderīgi īstenot plašākā teritorijā, piemēram, pašvaldības policija, bāriņtiesa, būvvalde, civilās aizsardzības sistēma, jo šajās jomās ir ļoti ierobežoti cilvēkresursi. Justs uzsver, ka Varakļānu un Madonas novads jau ir izveidojis un darbu šomēnes sākusi kopīga pašvaldības policija.
"Tīri saimnieciski lielās pašvaldības strādā smagnējāk un ne tik tuvu iedzīvotājiem, tāpēc tiek ieviestas iedzīvotāju padomju institūcijas, lai stiprinātu saikni ar iedzīvotājiem. Mums tas nav tik aktuāli un, manuprāt, saimnieciskā ziņā mēs varam strādāt pat efektīvāk nekā lielie novadi," uzskata Justs.
Varakļānu novadā iedzīvotāju padomes netiekot veidotas, jo patlaban uz 3000 iedzīvotāju esot 15 pašvaldības deputāti, kuri iedzīvotājiem esot pieejami.
Justa ieskatā iedzīvotāju padomju būtība neesot līdz galam pārdomāta. Viņam radies priekšstats, ka iedzīvotāju padomēs sanāk cilvēki, kuri "mazliet skaļāk kliedz par pārējiem" un diezin vai spēj domāt kopējā novada kontekstā.
Arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (ZZS) uzskata, ka Madonas un Varakļānu novada apvienošana ir loģiska, turklāt abiem novadiem jau esot laba sadarbība, piemēram, pagājušā gada beigās izveidota kopīga pašvaldības policija. Pašvaldību vadība jau esot spriedusi arī par kopīgas bāriņtiesas un būvvaldes izveidi. "Mēs jau sadarbojamies izglītībā, sportā, kultūrā," lepojas Madonas novada domes priekšsēdētājs.
Viņš atgādina, ka Varakļānu iedzīvotāji jau 2021.gadā pauda vēlmi apvienoties ar Madonas novadu, taču tolaik Saeimas deputāti iedzīvotāju viedokli vērā neņēma.
Runājot par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību, Lungevičs rosina veikt plašāku izvērtējumu, lai novērtētu tās efektivitāti. "Pašlaik pašvaldībām nav viegli laiki. Lai saprastu to, vai lielākas pašvaldības darbojas efektīvāk nekā mazākas, būtu nepieciešams izvērtējums," norāda Madonas novada mērs.
Viņš uzskata, ka ir maldīgi domāt, ka, apvienojot vairākus novadus, pēkšņi dzīve kļūs labāka. Labāka tā kļūtu, ja tam būtu bijis paredzēts finansējums, kā tas bija 2009.gada administratīvi teritoriālajai reformai. Tolaik bija gan valsts budžeta, gan Eiropas Savienības (ES) programmu atbalsts un ieguvumi bija acīmredzami. Tagad tāda atbalsta nav nedz no valsts, minimāls atbalsts arī no ES programmām, budžeti pašvaldībām ir ļoti komplicēti, jo būtiski kāp izdevumi, jo palielinās minimālās algas, pedagogu algas, tiek deleģētas jaunas funkcijas, kā, piemēram, pašvaldības policija. Ieņēmumi lauku pašvaldībās tam netiek līdz ne tuvu, esošo situāciju pašvaldībā raksturo Lungevičs.
Raksturojot 2024.gada pašvaldības budžetu, vietvaras vadītājs uzsver, ka vidēji ieņēmumi ir par 8% lielāki, taču Pierīgas pašvaldībām ieņēmumi ir par 15% lielāki, kamēr lauku pašvaldībām pieaugums ir tikai 3-4%, taču izdevumu kāpums ir krietni lielāks - 10-11%. Lauku pašvaldībās tuvu minimālajai algai strādā puse pašvaldības darbinieku, kuriem tagad alga ir jāpaaugstina. Piemēram, Madonas novada pašvaldībai vajagot 1 miljonu eiro, lai paaugstinātu pedagogu algas.
"Runāt, ka pašvaldībām dzīve pēc administratīvi teritoriālās reformas ir vieglāka un labāka, nevar. Varētu būt, ja tam nāktu līdzi finansējums," vērtē Lungevičs.
Kā vēstīts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu.
Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā tiesību aktu portālā (TAP), Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu.
Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.
Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.
Aptauja apstiprina Varakļānu novada sadarbības iestrādnes un plānus izglītības, atkritumu apsaimniekošanas un civilās aizsardzības jomā - reģionālā un valstiskā līmenī.
Novada pašvaldības budžeta apjoms neesot pietiekams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu teritorijas ekonomisko attīstību. Novada vienīgajā vidusskolā 2022.gada 1.decembrī 10.- 12. klasēs mācījās 37 skolēni, kas esot nepietiekami perspektīvas vidusskolas izveidei.
Kā ziņots, pēdējās administratīvi teritoriālās reformas laikā daudz tika diskutēts par Varakļānu piederību - novadu bija plānots iekļaut lielākā pašvaldībā, pats novads vēlējās savienoties ar Madonas novadu, tātad kļūt par Vidzemes daļu, savukārt daļa deputātu uzstāja, ka Varakļāni noteikti esot Latgale, attiecīgi iekļaujami Rēzeknes novadā.
Satversmes tiesa tomēr atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpina darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.
Saeima 2021.gada decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kuros lēmuma pieņemšanu par Varakļānu novada administratīvās teritorijas piederību Vidzemei vai Latgalei uzticēja 14.Saeimas sasaukumam, jo 13.Saeimas sasaukumā politisko vienošanos neesot bijis iespējams panākt.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, aptaujā 74,33% varakļāniešu pauda vēlmi saglabāt Varakļānu novadu kā atsevišķu administratīvi teritoriālu vienību arī turpmāk, taču apvienošanās gadījumā sadarbību vēlētos ar Madonas novadu nevis Rēzeknes novadu, kā to piedāvāja politiķi. Par pievilcīgāko normatīvajos aktos noteikto attīstības centru sadarbībai nākotnē 845 jeb 93,89% aptaujas dalībnieku norādījuši Madonu un tikai 32 jeb 3,56% respondentu kā attīstības centru vēlētos Rēzekni.