Iesniegtas vairākas sūdzības Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) iepirkumā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu rezervju izveidei, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.
Sūdzības pagājušā gada nogalē iesnieguši uzņēmumi SIA "Gulfstream Oil", SIA "Kuula trading", SIA "Naftimpeks" un SIA "Rixjet".
Sūdzību izskatīšanas termiņi vēl nav noteikti.
BVKB 2023.gada jūnijā izsludinātais iepirkums paredz drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu rezervju izveidei uz 12 mēnešiem.
Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 38 878 470 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Jau ziņots, ka no 2024.gada SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pārņems Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras (CKUS) funkcijas no BVKB.
Ar Saeimā pieņemtajām izmaiņām Enerģētikas likumā ir noteikta pakāpeniska pāreju uz jauno valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeli, kas paredz, ka līdz 2029.gadam naftas drošības rezerves tiek iegādātas valsts īpašumā, un pārvaldītāja uzdevumus pilda "Possessor".
Ministru kabinets noteiks gan iestādi, kuras padotībā atradīsies pārvaldītājs, gan atsevišķus saistītos jautājumus.
Līdz šim naftas produkti Latvijai nepiederēja un tika veikti maksājumi tikai par iespēju tos iegādāties. Jaunais risinājums nosaka, ka drošības rezerves piederēs valstij, kas stiprinās piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes periodos, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu.
"Possessor" no 2024.gada pārņem CKUS uzdevumus, kā arī sāk pakāpeniski iegādāties drošības rezervju krājumus.
Pārvaldības pamatnosacījumi ir, ka "Possessor" iegādājas un pārvalda valsts īpašumu - drošības rezerves - ārpusbilancē, finansējot visu pārvaldību un iegādes no pakalpojuma maksas, ar ko aizstātu pašreizējo valsts nodevu. No 2024.gada "Possessor" būs jāsāk iegādes ikgadēji vidēji 20%, lai 2029.gadā nepieciešamais drošības rezervju apjoms būtu 100% valsts īpašumā un glabātos Latvijas teritorijā.
Attiecīgi paredzēts, ka "Possessor" iepirks naftas produktus pēc tirgus situācijas un cenas, tāpēc iegādātais daudzums katrā atsevišķā gadā var svārstīties 15-25% robežās. Vienlaikus zemākais slieksnis būs noteikts ne mazāk kā 15% gadā.
"Possessor" būs tiesības izmantot finansējumu no pašu līdzekļiem, kurus kompānija vēlāk atgūs no nākotnes ienākumiem uzkrāšanas fondā.
Drošības rezerves tiks izmantotas ne tika izsludināto enerģētiskās krīzes periodu laikā, bet arī gadījumos, kad Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizēs koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus.
Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai Latvijai kā naftas produktu importētājvalstij ir pienākums nodrošināt drošības rezervju apmērus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienu laikā. Piemēram, 2024.gadam aprēķināts, ka Latvijā būtu jāveido 349 464 tonnas naftas produktu rezerves.
Valsts naftas produktu drošības rezerves ir paredzētas gan enerģētikas, gan citu krīžu pārvarēšanai nacionālās drošības ietvaros, jo pēc būtības nodrošina dažādām lietotāju grupām naftas produktu pieejamību, kad valstī ir būtiski ierobežota ikdienišķa apgrozība.