Latvijas Mikologu biedrības balsojumā 2024.gada sēnes godu ieguvusi zilzaļā hlorociborija Chlorociboria aeruginascens, informē Latvijas Mikologu biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Meiere.
Zilzaļo hlorociboriju mikologi raksturo kā mazu, krāšņu un noderīgu sēni. Tā ir Latvijā bieži sastopama, tomēr maz ievērota un maz pētīta. Sēnes iekrāsotu koksni var izmantot daiļamatniecībā, no tās iegūto zilzaļo pigmentu ksilindeīnu var izmantot mūsdienīgajās zaļajās tehnoloģijās, elektronikā.
Kā norāda Meiere, daudzi sēņotāji un dabas vērotāji meža maigajos sūnu toņos bieži ir pamanījuši koka sprungulīšus košā, zilgani zaļā krāsā - tā ir "Gada sēnes" iekrāsota koksne.
Zilzaļā hlorociborija ir askusēne, kas aug uz trupošas lapkoku koksnes. Sēnes sīko kausveida vai lāpstiņveida augļķermeņu izmērs ir līdz vienam centimetram (cm) diametrā, tomēr tie parasti aug grupās un košās krāsas dēļ ir viegli pamanāmi. Augļķermeņi dabā parasti ir novērojami no augusta līdz novembrim, paretam - arī citos mēnešos. Micēlija iekrāsotu zilzaļu koksni dabā var atrast visu gadu.
Sēne nav lietojama uzturā, bet tai ir vairākas pielietojuma iespējas citās jomās. Zilzaļo koksni izmanto amatniecībā, piemēram, intarsijā. Itālijā zaļās koksnes lietošanas vēsture sniedzas līdz pat 15.gadsimtā veidotām intarsijām. Latvijā to savā daiļradē ir izmantojis koktēlnieks Pēteris Graudulis. Zilzaļo hlorociboriju mēģina pielietot arī dzijas un auduma krāsošanā.
Patlaban zinātnieki pēta hlorociborijas zaļā pigmenta ksilindeīna (xylindein) izmantošanas iespējas optoelektronikas jomā, pigmentam ir potenciāls pielietojums kā perspektīvam organiskas izcelsmes pusvadītājam.
Latvijas Mikologu biedrība aicina atrast zilzaļo hlorociboriju dabā, meistardarbā vai muzejā un pastāstīt par to biedrībaim, rakstot e-pastu uz "mikologu.biedriba@inbox.lv", kā arī atzīmēt šīs un citu sēņu atrašanas vietas portālā "www.dabasdati.lv".