Garākais, īsākais, apspriestākais? 10 interesanti fakti par 2023.gada jaunajiem likumiem

© f64.lv, Dāvis Ūlands

Cik likumu izsludināts pērn? Kurš ir visgarākais vai visīsākais? Vai Valsts aizsardzības dienesta likums ir starp visvairāk skatītajiem? Kas vēl ieguva milzīgu sabiedrības uzmanību (plaši apspriests)? Kura likuma publicēšana apturēta? Kuru izsludināja pēc pusnakts? Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" apkopojis desmit faktus par jaunajiem likumiem 2023.gadā.

Tiesību aktu skaits katru dienu mainās - kāds pieņemts no jauna, kāds stājas spēkā, kāds zaudē spēku. Kopumā (situācija 2024.gada 3.janvārī) Latvijā ir 8820 likumi, no tiem spēkā esoši - 6707, no kuriem 5008 ir grozījumi.

"Latvijas Vēstnesis", kas uztur vietnes vestnesis.lv (oficiālais izdevums) un likumi.lv (sistematizēto tiesību aktu datubāze), piedāvā ieskatu pērnā gada situācijā un faktos, kas ieskicē gan likumu dažādību, gan 2023.gada aktualitāšu ietekmi likumdošanā.

1. Izsludināti 242 likumi, to skaitā 24 jauni likumi un 218 grozījumi

Salīdzinājumam - 2022.gadā tika izsludināti 311 likumi. 2023.gada likumu saraksts pieejams šeit.

Kontekstam - Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas, teikts Latvijas Republikas Satversmes 69. pantā. To, ka likumus izsludina, publicējot tos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (vestnesis.lv), nosaka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 4. pants.

2. Visvairāk apspriestais likums

2023.gada 30.novembra likums "Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (Par Stambulas konvenciju). Publicēts 13.12.2023.

3. Operatīvāk pieņemtais un izsludinātais likums

2023.gada 28.maija likums "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"". Publicēts 29.05.2023.

Likums stājās spēkā vien dažas stundas pēc tā pieņemšanas - izsludināšanas brīdī, 29.maijā plkst.01.04. Ar to 2023.gada 29.maijs tika noteikts par svētku dienu (brīvdienu) - dienu, kad Latvijas hokeja komanda ieguva bronzas medaļu 2023.gada Pasaules hokeja čempionātā.

4. Likums, kura publicēšana apturēta

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča 2023.gada 13.novembra paziņojums Nr. 18 "Par likuma "Grozījumi Notariāta likumā" publicēšanas apturēšanu". Publicēts 13.11.2023.

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par šī apturētā likuma atcelšanu notiek no 2023.gada 7.decembra līdz 2024.gada 5.janvārim.

5. Visvairāk skatītie trīs likumi, kas pieņemti 2023.gadā

Skatījumu skaits fiksēts vietnē likumi.lv:

1. Likums "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" (publicēts 21.03.2023.).

2. Valsts aizsardzības dienesta likums (publicēts 18.04.2023.).

3. Likums "Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" (publicēts 31.10.2023.).

6. Visvairāk grozītais likums pērn - pieci grozījumi

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums (publicēts 04.03.2022.).

7. Īsākais likums - seši vārdi

Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (publicēts 02.11.2023.).

Vienlaikus šis likums stāsies spēkā visvēlāk - tikai 2028.gada 1.jūlijā.

8. Garākais likums - 73 panti

Likums "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" (publicēts 21.03.2023.).

9. Likumi, kas stājās spēkā 2024.gada 1.janvārī

Likums "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" (publicēts 21.12.2023.).

Sākotnēji bija plānots, ka stāsies spēka arī Vietējo pašvaldību referendumu likums, taču galu galā tā spēkā stāšanās datums tika pārcelts uz 2024.gada 1.septembri.

Kopumā 1.janvārī stājas spēkā 186 tiesību akti, no tiem - 39 likumi. Pārliecinoši lielākā daļa no tiesību aktiem, kas gada pirmajā dienā stājās spēkā, bija grozījumi, proti, grozījumi 38 likumos, 55 Ministru kabineta noteikumos u.c.

10. Zaudēja spēku šī gada 1.janvārī

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums (publicēts 09.06.2020.).

2023.gada 26.oktobra likums "Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" (publicēts 31.10.2023.).

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.