Jurēvics: Saeima neplāno bremzēt "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā
Saeima nedomā nekādā veidā bremzēt lēmuma virzību par "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā, aģentūrai LETA pauda "Jaunās vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
Viņš atzīmēja, ka likumprojekts ir izsvērts gan no drošības, gan juridiskiem aspektiem, to izstrādājot Nacionālās drošības komisijai, Tieslietu ministrijai un drošības dienestiem.
Jurēvics uzsvēra, ka JV atbalstīs likumprojektu, jo pēc drošības dienestu ziņojumiem tas ilgstoši tika izmantots kā Krievijas propagandas līdzeklis, organizējot "Latvijai naidīgas "piektās kolonas" aktivitātes un ietekmētu situāciju Latvijā". Latvijas interesēs ir pārņemt "Maskavas namu" valsts īpašumā, uzskata parlamenta lielākās frakcijas vadītājs.
Jurēvics pauda lepnumu par absolūto vairākumu Latvijas uzņēmēju un ražotāju, kas ir no pirmās kara dienas atbalstījuši Ukrainu, kā arī pārtraukuši sadarbību ar Krieviju. Savukārt uzņēmumiem, kas ir turpinājuši uzturēt ciešas biznesa saites ar Krieviju, tai skaitā pēc 2014.gada, kad notika Krimas okupācija, ir pašiem par to jāuzņemas atbildība, norāda politiķis.
LETA jau rakstīja, ka "Rietumu banka" aicina Saeimas deputātus nesteigties ar "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā, jo šī likumprojekta sekas skaršot Latvijas komersantus, kuru aktīvi atrodas Krievijā.
"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norāda, ka pilnībā izprot tā saucamā "Maskavas nama" Rīgā pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā un tās simbolisko, solidāro nozīmi ar Ukrainas tautu un Ukrainas cīņu pret agresoru, kā arī pastāvošajiem drošības apsvērumiem.
Vienlaikus Buraja vērš deputātu uzmanību, ka šāda likumprojekta pieņemšana dos agresorvalstij pamatu identiski vērsties pret Latvijas komersantiem, tostarp "Rietumu banku", kuras aktīvi, saistībā ar Krievijas sankcijām ir iesaldēti Krievijā, lai šādus aktīvus nacionalizētu.
Minētais attiecoties ne tikai uz "Rietumu banku" un tās aktīviem, bet arī uz citiem Latvijas komersantiem. Buraja apgalvo, ka aktīvu apjoms, ko zaudēs Latvijas komersanti un nodokļu maksātāji, ir mērāms vairākos desmitos miljonu eiro.
Tāpat Buraja norāda, ka "Rietumu bankas" pārstāvji stingri nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu un atbalsta Ukrainu cīņā pret agresoru. Šīs palīdzības sniegšanas rezultātā "Rietumu banka" ir saskārusies ar netaisnīgu un prettiesisku Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu rīcību un nolēmumiem, kas vērsti pret Krievijai nedraudzīgo valstu komersantiem. Tostarp Krievijas tiesas atklāti aicinot un iesakot "Rietumu bankas" parādniekiem, ķīlas devējiem vai personām, kuras "vēlas iedzīvoties uz bankas rēķina", celt prasības Krievijas tiesās pret nedraudzīgo valstu komersantiem, tostarp "Rietumu banku", vēstulē min bankas pārstāve.
Lai aizietu no Krievijas tirgus, "Rietumu banka" pieņēmusi lēmumu 2023.-2024.gadā pilnībā dzēst Krievijas un Baltkrievijas kredītu ekspozīciju atmaksas refinansēšanas un/vai pārdošanas ceļā. Ņemot vērā Krievijas sankcijas, kuras ir vērstas lielākoties pret Eiropas Savienības valstīm un to komersantiem, naudas līdzekļu pārskaitīšana no Krievijas uz "Rietumu bankas" kontu ir ierobežota 10 miljonu rubļu jeb aptuveni 85 323 eiro apmērā mēnesī no viena parādnieka.
"Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt šī likumprojekta steidzamības nepieciešamību un aicinām šo likumprojektu nenodot Saeimai vai nenodot to steidzamības kārtībā, jo šī likumprojekta sekas skars daudzus Latvijas Republikas komersantus, kuru aktīvi piespiedu kārtā atrodas Krievijas Federācijā," raksta Buraja.