Turpinās parakstu vākšana par pārtikas produktu izcelsmes valsts norādi uz cenu zīmēm. Uz cenu zīmēm tiktu atspoguļots attiecīgās valsts karodziņš. Ko tas nozīmē un ko tas prasītu no tirgotāju puses, skaidro raidījums “360TV Ziņneši”.
Pētījumu centra “SKDS” dati liecina, ka 82% iedzīvotāju dotu priekšroku Latvijas precei, ja cena būtu līdzvērtīga, bet 44% izvēlētos Latvijā ražotu preci arī tad, ja tā būtu dārgāka. Tostarp 60% aptaujāto atbalstītu marķējuma ieviešanu, lai veikalu plauktos produktus būtu vieglāk atpazīt un vieglāk izvēlēties, ne tikai pēc cenas. Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis raidījumam skaidro esošo situāciju.
“Mēs saprotam, ka galvenais, kāpēc izvēlas konkrēto produktu ir produkta cena. Tajā brīdī, kad mēs gribam nopirkt vietējo produkciju, mēs gribam, lai to var skaidri un nepārprotami saprast. ”
Ražotājvalsts karodziņa marķējumam uz cenu zīmes būtu tā teikt divI ieguvumI: vairot Latvijā ražoto preču noietu, tādā veidā uzlabojot pašmāju ekonomiku, un uzskatāmi pircējiem norādīt, no kuras valsts nāk konkrētā prece, un kuras ir agresorvalsts preces. Taču tirgotāji par šo ideju nemaz nav tik sajūsmināti. Veikalu tīkla “Elvi” pārstāve Vineta-Grigāne Drande norāda, ka ideja nav slikta, taču netiek ņemta vērā praktiskā puse.
“It kā jau no vienas puses ir laba griba no deputātu puses bīdīt šādu likumprojektu, bet tajā pašā laikā nav ņemti vērā praktiskie tirzniecības puses apsvērumi.”
Piemēram, lielākajā daļā “Elvi” veikalu cenu zīmes tiek drukātas uz krāsainām veidlapām, taču printeri ir melnbaltie - papildināšana ar karodziņu ikonām prasītu ievērojamus ieguldījumus.
“Tās ir milzīgas investīcijas, lai vairākus simtus veikalu aprīkotu ar krāsainiem printeriem plus tās izmaksas, kas nepieciešamas IT sistēmas pielāgosanai. Es godīgi varu pateikt, ka tikai pēc karogiem nevarēšu identificēt visu pasauli. Lasītprasme cilvēkiem ir krietni augstākā līmenī kā karodziņu atpazīšana.”
Viens no lielākajiem mazumtirgotājiem “Maxima” atzīst, ka līdz šim nav iesaistīta diskusijās par iespējamām izmaiņām, taču uzskata, ka jau esošajās cenu zīmēs esot labi nolasāma informācija.
“Jau šobrīd uz cenu zīmēm Latvijā ražotiem produktiem ir īpaši marķētas šīs te cenu zīmes. Šīs te izmaiņas būtu tehniski un sarežģīts laikietilpīgs process, kas paredzētu papildus resursus no mūsu puses,” skaidro “SIA "Maxima Latvija” korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Raina Anna Ločmele.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš plānotās izmaiņas uzskata par kļūdu, jo tās būšot papildus izmaksas.
“No uzņēmēju viedokļa pilnīga kļūda, tās ir milzīgas izmaksas kuras krīt vai nu uz ražotāju vai tirgotāju. Lai kļūdas pēc nepērkam agresorvalsts preces, vispirms jāsaka cik vispār šadu produktu ir, es personīgi neesmu redzējis.”
Iniciatīva par karodziņiem pie cenu zīmēm šobrīd ir apspriešanā Saeimas komisijā un turpinās arī parakstu vākšana portāla manabalss.lv idejas aizstāvji uzskata, ka ka ja bez liekas kavēšanās šada prasība tiktu nostiprināta lkumā, to varētu īstenot jau pusgada laikā, jo tirgotāju iebildumi esot atrisināmi vienkārši.