Pārtikas ražotāji: Nozarē arī šogad saglabājas liela nenoteiktība

© f64.lv, Oksana Džadana

Lai gan pārtikas uzņēmumi ir pielāgojušies darbam jaunajos apstākļos, nozarē joprojām saglabājas liela nenoteiktība un daudz nezināmo, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa uzsvēra, ka daļu no nenoteiktības 2024.gadā rada fakts, ka nav skaidrs, kas notiks ar darbaspēka nodokļiem, ar darbaspēka pieejamību un slimības lapām. Tāpat izaicinājums nozarei gan 2024.gadā, gan arī turpmāk būs darbaspēks un tā izmaksas.

LPUF vadītāja papildināja, ka nozarē ik dienu ražotājiem ir jāizvērtē, ko tie var un ko nevar atļauties. "Uzņēmumu vadītājiem ir jāatbild uz jautājumu, kā rīkoties ar investīcijām, vai tās nepieciešams samazināt, kaut patiesībā vajadzētu ieguldīt vairāk, lai tiektos uz lielākiem mērķiem," atzina Šure.

Runājot par LPUF mērķiem šim gada, Šure atzīmēja, ka federācijas galvenais uzdevums ir nozares interešu aizstāvība Latvijas un starptautiskajās institūcijās.

"Mēs strādājam pie tā, lai pārtikas pārstrādes nozarei būtu rentabla attīstība Latvijā un celtu nozares konkurētspēju eksportā. Ar eksporta spēju celšanu ar Pārtikas produktu kvalitātes klastera aktivitātēm vairāk palīdzam maziem un vidējiem nozares spēlētājiem," stāstīja Šure.

Tāpat viņa uzsvēra, ka LPUF pārstāv Zaļās un Bordo karotīšu kvalitātes shēmas, popularizē Latvijas pārtikas produktus vietējā patēriņa tirgū un turpina atgādināt, kāpēc patērētājiem ir svarīgi izvēlēties vietējos produktus.

"Ja lūkojamies uz 2024.gadu, tad neapšaubāmi viena no prioritātēm būs cīnīties, lai pārtikas nozares uzņēmumi saņemtu valsts un ES fondu atbalstu. Ir būtiski, lai arī valsts stratēģiskajos plānos tiktu iestrādāti reāli, finansiāli atbalsta mehānismi," atzīmēja LPUF vadītāja.

LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiska organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāvot vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus.

Latvijā

Mēs nebijām tikušies gadiem. Jānis pēc aktīvās politikas posma dzīvoja diezgan savrupi, dienas dalot ar meitu Madaru un sievu Baibu. Kad uzzināju traģisko vēsti par Jāņa bojāeju, sirdī iedzēla senas atmiņas kā dadža pogaļas, un es nodomāju: kādam ir jābūt izmisumam, lai izvēlētos nāvi, nevis iespējamu izeju no šķietamas bezizejas?... Jānis, kuru ieraudzīju atvadu brīdī, atbildi nesniedza. Jānis Straume, savulaik kaismīgs un principiāls politiķis, vienlaikus – mazliet sentimentāls, sevī vērsts vienpatis ar latvieša dvēseli.

Svarīgākais