Dabasgāzes pārvades sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") no maija plāno 2,4 reizes palielināt krājumu pārcelšanas produkta tarifu, bet par 14% paredzēts samazināt virtuālās pretplūsmas produkta tarifu krātuves ciklā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".
Krājumu pārcelšanas produkta tarifu no 2024.gada 1.maija plānots palielināt no 1,3581 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krātuves ciklā līdz 3,226 eiro par MWh krātuves ciklā, kamēr virtuālās pretplūsmas produkta tarifu paredzēts samazināt no 0,5113 eiro par MWh krātuves ciklā līdz 0,4381 eiro par MWh krātuves ciklā.
Vienlaikus pārējos "Conexus" tarifus nav plānots mainīt.
Attiecīgi grupētās jaudas produkta tarifs saglabāsies 0,8761 eiro par MWh krātuves ciklā, divu gadu grupētās jaudas produkta tarifs, kas rezervēts 2023./2024.gada krātuves ciklā, joprojām būs 0,9308 eiro par MWh krātuves ciklā, kā arī divu gadu grupētās jaudas produkta tarifs joprojām būs 0,9308 eiro par MWh krātuves ciklā. Savukārt atslēdzamās jaudas produkta tarifs saglabāsies 0,6981 eiro par MWh krātuves ciklā.
Paredzēts, ka noteiktie tarifi stāsies spēkā 2024.gada 1.maijā. Tarifi stāsies spēkā, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nebūs pieņēmusi un publicējusi oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" lēmumu par noteikto tarifu spēkā stāšanās atsaukšanu.
Jau vēstīts, ka "Conexus" apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos bija 52,38 miljoni eiro, kas ir par 33% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 31,5% un bija 4,7 miljoni eiro.
"Conexus" ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, kas veic krātuves infrastruktūras uzturēšanas un uzlabošanas pasākumus, realizē nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, uzrauga un kontrolē krātuves stabilitāti, kā arī atbild par krātuves jaudu rezervēšanu un pārdošanu.
"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.
