Uzņēmēji: Aizsardzības un iekšlietu nozarēs jāpārorientējas no ārkārtas reaģēšanas uz ilgtermiņa gatavības veidošanu

© Dmitrijs Suļžics/MN

Latvijā aizsardzības un iekšlietu nozarēs darbība ir jāpārplāno un jāpārorientējas no ārkārtas reaģēšanas uz ilgtermiņa gatavības veidošanu, šādu nostāju, vērtējot pērn paveikto, pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Pērn novembrī Eiropas Aizsardzības aģentūras valdē 27 Eiropas Savienības (ES) valstu aizsardzības ministri apstiprināja 22 ES militāro spēju attīstības prioritātes, kas būs pamats ES mēroga aizsardzības plānošanai un visām ar aizsardzību saistītajām ES iniciatīvām.

"Tagad ir tas laiks, kad Latvijā visām ietekmes pusēm aizsardzības un iekšlietu nozarēs ir jāplāno darbs, pārorientējoties no ārkārtas reaģēšanas uz ilgtermiņa gatavības veidošanu," uzskata Egle.

Minētais aizsardzības ministru lēmums definē 22 prioritātes, kas atspoguļo Ukrainā novēroto militāro realitāti, atbalsta ES aizsardzības mērķus un ir paredzētas, lai novestu pie konkrētiem sadarbības un attīstības projektiem.

Kopumā analizējot "DAIF Latvija" biedru - uzņēmumu finanšu rādītājus, Egle secina, ka salīdzinājumā ar 2021.gadu apgrozījuma kritums veidojis 4%, apgrozījums sasniedzis 813,53 miljonus eiro, bet peļņa pieauga par 3% līdz 56,17 miljoniem.

Kaut arī peļņas rādītāji nesedza inflācijas negatīvo ietekmi uz uzņēmumu rentabilitāti un konkurētspēju, uzņēmumi par 19% kāpinājuši nodokļu maksājumus valsts budžetā - 129,94 miljonu apmērā, par 16% pieaudzis nodarbināto skaits. Tie ir 8035 darbinieki duālā pielietojuma produktu un pakalpojumu ražošanā ar tradicionāli augstāku atalgojumu, kā vidēji tautsaimniecībā.

2023.gada rezultātus varēs redzēt 2024.gada rudenī, apkopojot uzņēmumu sniegtos gada pārskatus.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais