KNAB nesaskata iespējamus pārkāpumus saistībā ar miljoniem neizlietotu vakcīnu pret Covid-19 norakstīšanu

© Dmitrijs SUĻŽICS, MN

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) patlaban nesaskata pazīmes par iespējamiem pārkāpumiem valsts amatpersonu darbībā saistībā ar miljoniem neizlietotu vakcīnu pret Covid-19 norakstīšanu.

KNAB iepazīstoties ar publiskajā telpā pieejamo informāciju, nesaskata pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamiem pārkāpumiem valsts amatpersonu darbībā, kuru izskatīšana ir KNAB kompetencē, aģentūra LETA uzzināja birojā.

KNAB saistībā ar minēto nav saņēmis nevienu iesniegumu.

Jau ziņots, ka Latvijā līdz šim derīguma termiņa dēļ norakstīti 2,1 miljons vakcīnu pret Covid-19, iepriekš aģentūra LETA noskaidroja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Kopumā no 2020.gada līdz 2023.gada decembrim Latvija saņēmusi 9,4 miljonus vakcīnu devu.

Veselības ministrijā norāda, pa šo laiku citām valstīm ziedoti ir 2,5 miljoni vakcīnu pret Covid-19 devu.

Šobrīd pieaugušo un bērnu vakcinācijai pret Covid-19 pieejamas vakcīnas "Nuvaxovid" un "Comirnaty". Kopumā noliktavās ir 750 400 Covid-19 vakcīnu devu, kuru derīguma termiņš ir 2024. un 2025.gads, informē Slimību profilakses un kontroles centrā.

Atbilstoši Eiropas Komisijas un vakcīnu ražotāju noslēgtajiem līgumiem sensitīvā informācija, tajā skaitā finanšu informācija jeb produktu cenas, ir uzskatāma par konfidenciālu un nevar tikt izpausta trešajām pusēm, informēja NVD.

NVD norādījis, ka līguma laušana vai izmaiņas ir iespējamas, pusēm vienojoties, un pie šī jautājuma regulāri tiek strādāts. Eiropas Savienības dalībvalstis ir izveidojušas kopējā vakcīnu iepirkuma komiteju, kas visu dalībvalstu vārdā veic pārrunas ar vakcīnu ražotājiem, lai iegūtu iespējami labākos nosacījumus, nekā katrai valstij sarunas veicot atsevišķi.

Pēdējā vienošanās par grozījumiem ir panākta 2023.gada maijā. Tā paredz, ka Latvijai līgumā paredzētais piegādes apjoms tiek samazināts par aptuveni 22%.

"Tajā brīdī, kad mūsu Ministru kabinetam šķita, ka vakcīnas ir jāņem tik, cik vien var paņemt, visticamāk, tas nebija pareizais lēmums. Un noslēgtie līgumi tur šīs saistības, kuras mums liek izpildīt. Un, protams, tie zaudējumi ir milzīgi. Sabiedrībai redzot, ka šīs konkrētās vakcīnas nepasargā no inficēšanās, arī tā vēlme vakcinēties ir samazinājusies. Un tas ir loģiski," nesen Latvijas Televīzijai (LTV) sacījusi Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais