LVM pabeidz pirmos darbus, kas nepieciešami "Rail Baltica" projekta īstenošanai

© Dmitrijs Suļžics /MN

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pabeigusi pirmos atmežošanas darbus "Rail Baltica" projekta īstenošanai, liecina LVM publicētā informācija.

Uzņēmumā skaidro, ka šoruden tika saņemts pirmais pieteikums no SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" koku ciršanai atmežošanas cirtē LVM apsaimniekotajās teritorijās aptuveni desmit hektāru platībā. Darbi veikti vēlamajā izpildes termiņā, tāpēc teritorijā nākamā gada pirmajā ceturksnī plānots uzsākt pirmos pamattrases būvdarbus.

LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes "Rail Baltica" projekta speciāliste Ilona Jēkabsone skaidro, ka lielākais izaicinājums atmežošanas darbu organizēšanā ir tas, ka paralēli notiek zemes vienību sadale, lai izveidotu dzelzceļa infrastruktūrai vajadzīgās zemes. Tādējādi mainās gan Valsts meža dienesta, gan Valsts zemes dienesta kadastra dati.

Uzņēmumā atzīmē, ka kopējā "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas izbūve Latvijas teritorijā plānota 265 kilometru garumā no Igaunijas līdz Lietuvas robežai. No tiem aptuveni 70 kilometri šķērso LVM apsaimniekotās teritorijas.

Vienlaikus LVM norāda, ka Satiksmes ministrija var LVM nodot arī koku ciršanas tiesības uz nocirstajiem kokiem dzelzceļa infrastruktūras objektu un ar dzelzceļa būvniecību saistītās infrastruktūras būvniecības procesā.

Uzņēmumā sagaida, ka jau nākamgad projekta īstenotāji aktīvi organizēs koku ciršanu projekta īstenošanai nepieciešamās valsts zemēs. LVM paredz, ka pirmie pieprasījumi koku ciršanai tiks saņemti Zemgalē, jo šajā posmā būvniecības process ir vistuvāk būvdarbu fāzei. Koku ciršana tiks uzsākta pēc projekta virzītāju pieprasījuma saņemšanas par konkrētu posmu.

Ja ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.

Latvijā

Pirms mēneša Saeimā ieradās ķīniešu delegācija. Ar tiem tikās vairāki deputāti, no sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu. Vairums no tiem gada sākumā devās pretrunīgi vērtētajā Pekinas sponsorētajā braucienā uz lielvalsti. Viņi uzklausīja prezentācijas un filmu par dzīvi Tibetā. Nepieminēti gan palika Ķīnai veltītie pārmetumi par cilvēku piespiedu pārvietošanām un pat spīdzināšanām reģionā, par ko cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ziņo jau gadiem. Tikšanās tagad tiek izmantota lielvalsts propagandai, pasniedzot to, kā Latvijas atbalstu Tibetas jautājumā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Svarīgākais