Kalniete: Pirmā desmitgade Eiropas Savienībā Latvijai bija dramatiska

Pirmā desmitgade Eiropas Savienībā (ES) Latvijai bija dramatiska - mēs nebijām gatavi, ka turpmāk vairs nebūs kontrolējošās Eiropas Komisijas klātbūtnes un turpmāk par pašu kļūdām būs pašiem arī jāatbild, norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV), uzrunājot klātesošos svinīgajā "Gada Eiropas cilvēka Latvijā" apbalvošanas pasākumā.

Politiķe atzīmēja, ka Latvijai bija jāatbild gan par korupciju un valsts nozagšanu, kas sazēla, barojoties no lielās naudas, kura strauji ieplūda valstī no kohēzijas un lauksaimniecības fondiem. Dažu gadu laikā saimniekošana pēc "gāzi grīdā" principa beidzās ar kritienu bezdibenī.

"2009.gada finanšu krīze atsvieda Latviju 2004.gada līmenī. Krīze aizdzina uz ārzemēm peļņā vairāk nekā simts tūkstošu cilvēku. Daudzi tur ir palikuši uz dzīvi un vēl arvien nav atgriezušies tēvzemē," sacīja Kalniete.

Pēc EP deputātes paustā, pateicoties cilvēku sīkstumam un izturībai, pēc nežēlīgu makroekonomisko reformu īstenošanas un skarba taupības režīma, otrajā Eiropas desmitgadē Latvija iegāja cerīgi - Latvija pievienojās eiro. Lai gan Latvija politiski un ekonomiski bija nostiprinājusies, taču pārmaiņas starptautiskajā situācijā bija draudīgas - Krievija anektēja Krimu.

"Diemžēl šo rupjo starptautisko tiesību pārkāpumu Rietumvalstis neuztvēra pietiekami nopietni un, pēc dažu sankciju pieņemšanas, turpināja attiecības ar Kremli it kā nekas nebūtu noticis. Pat pēc Krievijas iebrukuma Austrumukrainā Vācija nepārtrauca būvēt gāzes vadu "Nord Stream 2", bet Francija bija gatava pārdot Krievijai divus simtiem miljonu vērtus aviokreiserus "Mistral". Labi, ka mēs vairs nelolojām ilūzijas un sākām strauji paaugstināt savas valsts aizsardzības budžetu. 2023.gadā tas jau pārsniedz 2,25% no iekšzemes kopprodukta," teica Kalniete.

Viņa pieminēja, ka vairāk nekā septiņus gadus Eiropas Tautas partijas frakcijas prezidijā politiķe bija atbildīga par ārlietu portfeli. Darba pienākumu dēļ viņa daudzkārt apmeklējusi Ukrainu, Gruziju, Moldovu, Armēniju un Baltkrieviju, daudzkārt nācies būt arī Rietumbalkānu valstīs.

Politiķe akcentēja, ka pirms trīsdesmit pieciem gadiem minētās valstis bija uz vienas starta līnijas. Viņa norādīja, ka šodien atšķirības, kas izveidojušās starp valstīm, ir gan sāpīgas, gan pamācošas. Tās palīdz saprast, kāda būtu varējusi būt Latvija, ja mēs būtu palikuši ES priekškambarī, kā Rietumbalkānu valstis, kam 2003.gadā apsolīja integrāciju ES.

EP deputāte pieminēja, ka ES kuluāros ir iezīmējies 2030.gads, kad ES būtu jābūt gatavai paplašināties. Taču būs virkne jautājumu, par kuriem būs grūti vienoties. Kalnietes ieskatā, politiski īpaši jūtīgs ir jautājums par Eiropas Komisijas uzbūvi jeb komisāru skaitu.

"Katra valsts sīvi cīnīsies par savu pārstāvniecību, taču 35 vai vairāk komisāru kolēģijā atbildības jomas būtu pārāk sadalītas. Tāda portfeļu fragmentācija traucētu lēmumu saskaņošanu un prasītu ilgāku politiku koordinācijas laiku. Vēl grūtāk būs vienoties par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), jo Ukraina ir liela melnzemes lauksaimniecības valsts, spēcīga konkurente Eiropas lauksaimniekiem jau tagad," uzsvēra Kalniete, piebilstot, ka tikmēr, kamēr ES dalībvalstis nebūs vienojušās par KLP finansēšanas reformu, tikmēr paplašināšanās nenotiks.

Tāpat, pēc politiķes paustā, no jauna būs jāpārskata dalībvalstu balsu svars Eiropas Padomē. Skaidrība par to ir nepieciešama balsojot, ja neizdodas vienoties par kompromisu. Vēl ir arī jāvienojas vai vismaz ievērojami jāpaplašina balsošana ar kvalificēto vairākumu par lēmumiem, kuri pašlaik tiek pieņemti pēc vienprātības principa.

"Dokuments, kurš visuzskatāmāk apliecinās, vai ES ir gatava paplašināties, būs nākamais ES septiņgadu budžets. Tā uzbūves struktūra un finansējuma līnijas parādīs, vai tajā ir iestrādāts finansējums nākamajām ES dalībvalstīm," teica Kalniete.

Viņa atzīmēja, ka pieder pie paaudzes, kurai nācās pieredzēt padomju nebrīvi un trimdas atstumtību. Pēc Kalnietes paustā, ir skaudri apzināties, ka no mūsu valsts pastāvēšanas 105 gadiem tikai puse patiešām ir piederējusi mums, pārējie pagājuši zem svešas varas.

"Arī 55 brīvības gadi ir bijuši smaga darba un trūkuma gadi, jo mūsu tautai trīsreiz ir nācies atjaunot izpostīto valsti - pēc Pirmā un Otrā pasaules kara un pēc neatkarības atjaunošanas. Tātad Latvijas cilvēki ir piedzīvojuši labi ja pāris desmitgades atelpas, kad beidzot iespējama vairāk vai mazāk normāla dzīve, kādu citas Eiropas tautas ir pieredzējušas gadu desmitiem," teica EP deputāte.

Viņa vērsa uzmanību uz to, ka kopš neatkarības atjaunošanas ir pagājuši trīsdesmit trīs gadi. Tas ir ilgākais mierīgas attīstības periods valsts vēsturē. Mēs varam lepoties, ka Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, taču Latvijas ģeopolitika vēl arvien ir un būs tāda pati. Latvijai ir tieša sauszemes robeža ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju.

Politiķe akcentēja, ka atšķirībā no ES centra valstīm, Latvija un pārējās Baltijas valstis nekad nedrīkst atļauties riskantus politiskus eksperimentus ar populismu un radikālismu. Tas mūs atsvešinātu no ES kodola, apdraudētu mūsu valsts demokrātiju, radītu nestabilitāti un drošības riskus.

"To dziļi un pamatīgi ir jāapzinās Latvijas pilsoņiem, lai kas arī viņi būtu - skolotāji, uzņēmēji, ārsti, intelektuāļi, tiesneši, studenti, lauksaimnieki, strādnieki, Saeimas deputāti vai valdības locekļi. Mūsu ģeopolitiskā situācija nosaka mūsu valsts politiskās, ekonomiskās un drošības izvēles. Tāpēc es no sirds novēlu, lai šajā sarežģītajā laikā, kad pāri Eiropai klājas kara ēna, mūsu izvēles būtu gudras, izsvērtas un tālredzīgas," noslēgumā sacīja EP deputāte.