Banku analītiķi vērtē iespējamo bezdarba līmeni nākamajā gadā

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA pauda, ka labā ziņa darba tirgū ir tā, ka, neskatoties uz nelielo ekonomikas lejupslīdi, bezdarbs Latvijā 2023.gadā nav pieaudzis. Uzņēmumi šobrīd nesteidzas samazināt darbinieku skaitu, jo iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā samazinās un Covid-19 pandēmijas laikā atsevišķi uzņēmumi, kas samazināja darbinieku skaitu, vēlāk saskarās ar grūtībām atrast jaunus darbiniekus.

"Tomēr lēnāka izaugsme darba tirgū ir jūtama, un tādēļ ļoti lielu bezdarba samazinājumu, visticamāk, nav pamats gaidīt. Kopš vasaras ir samazinājies darba sludinājumu skaits, un pēdējos ceturkšņos uzņēmēju aptaujās darbaspēka pieejamība retāk tiek norādīts kā galvenais šķērslis izaugsmei. Vienlaikus Vācijā bezdarbs pieaug jau vairāk nekā deviņus mēnešus, un bezdarbs 2023.gadā ir pieaudzis arī Igaunijā, kur gan ekonomikas lejupslīde ir bijusi izteiktāka nekā Latvijā," sacīja Āboliņš.

Viņš prognozēja, ka līdz ar mērenas ekonomikas izaugsmes atsākšanos 2024.gadā, bezdarbs Latvijā, visticamāk, atkal sāks samazināties, un 2024.gada beigās tas varētu būt nedaudz zem 6%.

Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA sacīja, ka šogad uz vājā ekonomikas attīstības fona darba tirgus kopumā bija pārsteidzoši noturīgs, taču bezdarbs 2023.gada otrajā pusē nedaudz pakāpās. Vienlaikus 2024.gada sākums atsevišķām nozarēm, piemēram, uz eksportu vērstajai apstrādes rūpniecībai, joprojām būs grūts, turpināsies arī kopējā ekonomikas stagnācija.

"Šādos apstākļos uzņēmumi var izlemt atvadīties no atsevišķiem darbiniekiem. Tādēļ 2024.gada sākumā bezdarbs, visticamāk, turpinās vēl nedaudz pieaugt, pietuvojoties 7%. 2024.gada otrajā pusē, atsākoties straujākai ekonomikas izaugsmei, bezdarbs atkal mazināsies, gada nogalē noslīdot līdz 6,4%," teica Zorgenfreija.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA pauda, ka šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis Latvijā palielinājās par 0,1 procentpunktu - līdz 6,5%. Nelielais bezdarba pieaugums nesignalizēja par būtisku situācijas pasliktināšanos darba tirgū. Tas joprojām ir aktīvs, ko apliecina arī citi rādītāji. Tomēr tuvāko ceturkšņu laikā aktivitāte darba tirgū palēnināsies un gaidāms neliels bezdarba pieaugums.

"Ekonomiskās aktivitātes stagnācija, jo īpaši sarežģījumi apstrādes rūpniecībā, tostarp uz eksportu orientētajās un tranzītā norāda uz nelielu, bet bezdarba pieauguma iespējamību 2024.gada sākumā. Darba meklētāju rindas tuvākajos mēnešos varētu paplašināt arī maksātspējas grūtības, kas spiestu darba meklējumos iesaistīties tādus iedzīvotājus, kas bijuši ekonomiski neaktīvi. Tomēr krasas izmaiņas nav gaidāmas," sacīja Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka uzņēmumu aptaujās darbaspēka trūkuma aktualitāte ir mazinājusies nedaudz un joprojām pastāv. Tādēļ bezdarba pieaugums būs īslaicīgs, kamēr darbinieki savā nozarē atradīs jaunas iespējas vai pieņems lēmumu par iespējām citā. Tāpat darba devēji nesteidz atlaist darbiniekus, jo saprot, ka ekonomika ir cikliska un iespēju robežās meklē veidus kā tos noturēt.

"Demogrāfisko tendenču dēļ uzņēmumiem darbinieku meklējumi kļūst par pastāvīgu aktualitāti. Darba zaudēšana vairumam darbinieku, kuru prasmes tiek atjaunotas, būs salīdzinoši īslaicīga parādība. Parādoties sezonālajiem darbiem un aktivizējoties ekonomikai, bezdarbs atkal mazināsies," teica "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Gašpuitis arī atzīmēja, ka nodarbinātības kāpināšana ir aktuāls uzdevums. "Latvijā ir saskatāms strādāt spējīgu darbinieku resurss, kuru iesaistīšana darba tirgū ir mūsu interesēs," viņš piebilda.

Pēc Gašpuita prognozētā, nākamgad bezdarba līmenis varētu būt aptuveni šā gada beigu līmenī - 6,6%. "Sarežģījumi apstrādes rūpniecībā, eksportā un tranzīta pakalpojumos nozīmē, ka darba tirgus atdzišanas pazīmes izteiktāk būs jūtamas reģionos, kamēr Rīgā tas kopējo ainu ietekmēs minimāli vai nemaz. Jāņem vērā arī bēgļu kustības ietekmi uz darba tirgus statistiku," viņš sacīja.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka bezdarba līmenis nākamgad mainīsies ļoti maz. "Piesardzības labad pieņemu, ka tas būs par pāris procentu desmitdaļām augstāks nekā šogad - ap 6,7% iepretim 6,5%," viņš sacīja.

Strautiņš norādīja, ka joprojām saglabājas darba zaudēšanas risks rūpniecības uzņēmumos, kas ražo produktus, ko galvenokārt patērē Eiropas valstu celtniecība.

"Reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nākamgad paātrināsies, bet kopējā naudas aprite augs lēnāk nekā šogad un tas pats par sevi ir svarīgs fakts, tas var pasliktināt finansiālo situāciju daļai uzņēmumu. Uzņēmumi negūst tiešu labumu no tā, ka to darbiniekiem straujāk aug pirktspēja, bet pāreja no augstas uz ļoti nelielu vai nekādu inflāciju daudziem var būt finansiāli traumatiska," sacīja Strautiņš.

Jau vēstīts, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā faktiskā bezdarba līmenis šogad novembra beigās bija 6,4%.