Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane šodien efektīvas pārvaldības un partnerības forumā aicināja rūpīgi veikt turpmāko valsts pārvaldē strādājošo skaita samazinājumu, lai saglabātu profesionālu un kvalitatīvu ierēdniecību.
Veismane ir pārliecināta, ka turpmākais valsts pārvaldes darbinieku skaita samazinājums jāveic rūpīgi izvērtējot, lai tiktu saglabāti tie darbinieki, kas ir godprātīgi, profesionāli un atbildīgi veikuši savu darbu.
Viņa arī atzina, ka, iespējams, iepriekšējos gados ir uzaudzēts lielāks ierēdņu skaits nekā tas bija vajadzīgs, tomēr šāda tendence esot bijusi visām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Veismane uzsvēra, ka, samazinot cilvēku skaitu valsts pārvaldē, ir jādara viss, lai valsts pārvaldi padarītu efektīvāku un produktīvāku, tomēr 2010.gada budžets varot sagraut daudzas labas programmas, kas tika sāktas iepriekš.
"Valsts pārvalde Latvijā nebūt nav ideāla, bet vairākums no cilvēkiem, kas godprātīgi ir strādājuši šīs valsts labā, nav pelnījuši zaimus un neuzticību, kas nāk pār viņu galvām," uzskata Valsts kancelejas direktore.
Pakalpojumi, ko piedāvā valsts pārvalde, ne vienmēr atbilst tam līmenim, ko vēlamies sagaidīt, tomēr mehāniska cilvēku vai darbadienu skaita samazināšana arī nedos efektīvu gala pakalpojumu, sacīja Veismane.
Viņa arī noliedza kritiku, ka valsts pārvalde netiek samazināta, norādot, ka no 2008.gada līdz 2009.gada augustam nodarbināto skaits centrālajā līmenī esot samazinājies par 12 740 cilvēkiem.
Veismane uzsvēra, ka maldīga ir izskanējusī informācija, ka Latvijā birokrātisko aparātu veido vairāk nekā 200 000 strādājošo, jo patiesībā 205 000 darbinieku strādā valsts budžeta finansētajā sabiedriskajā sektorā un tie ir ārsti, skolotāji, policisti, pašvaldību darbinieku, valsts un pašvaldību uzņēmumu darbinieki un valsts pārvaldē strādājošie, bet valsts pārvaldes sektorā strādā tikai 66 000 darbinieku, no kuriem 14 000 ir ierēdņi.
Valsts kancelejas direktores vietniece Baiba Pētersone uzsvēra, ka, pat atlaižot visus valsts pārvaldē strādājošos, budžetu par 500 miljoniem latu nevarētu samazināt, tādā veidā varētu iegūt vien 159 miljonus latu.
Saskaņā ar viņas pausto, būtisks krīzes pārvarēšanā nosacījums ir uzticība valdībai un pārvaldei, kas vada reformu ieviešanu, kā ari godīgums un atklātība visā valdības lēmumu pieņemšanas procesā, informējot par reālo valsts ekonomisko situāciju.
Kā ziņots, šodien notiek Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Valsts kancelejas kopīgi rīkots efektīvas pārvaldības un partnerības forums, kura laikā plānots vienoties par stratēģiju, lai izietu no ekonomiskās lejupslīdes.
LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte Agnese Alksne informēja, ka foruma mērķis ir vienkopus sapulcināt biznesa līderus, lēmējvaru, izpildvaru, kā arī masu mediju pārstāvjus, lai izvērtētu uzņēmumus, valsts institūcijas un pašvaldības no efektīvas finanšu vadības perspektīvas.
Forumā uzstāsies gan valsts pārvaldes, gan pašvaldību pārstāvji, kas sniegs pārskatu par strukturālo reformu gaitu un ekonomiskajiem ieguvumiem. Privātā sektora pārstāvji dalīsies pieredzē par pārmaiņu un finanšu vadību, pārvarot ekonomikas lejupslīdes izaicinājumus, kā arī sniegs prognozes "rītausmai" Latvijas ekonomikā.
Efektīvas pārvaldības un partnerības forumu LDDK sadarbībā ar Valsts kanceleju organizē trešo gadu.