Trešdaļa iedzīvotāju uz galda nevēlas redzēt mākslīgi iegūtus pārtikas produktus
Latvijā 33% iedzīvotāju uztrauc, ka tirgū ienāks dažādi ar nedabiskām metodēm iegūti produktu aizstājēji, piemēram, reaktoros audzēta gaļa, aģentūru LETA informēja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.
Saskaņā ar biedrības veikto aptauju, kas veikta, domājot par pārtikas sistēmas nākotni, šīs kā lielākās bažas visvairāk izcēluši respondenti ar bērniem.
"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietnieks Mareks Bērziņš uzsver, ka pārtikas sistēmas nākotne būs atkarīga no tā, cik stipra un ilgtspējīga būs lauksaimniecības nozare. "Ikviena ģimene vēlas nodrošināt bērnus ar droši audzētu pārtiku, kas nav pārsātināta ar ķīmiskām vielām, tā rūpējoties par sevi un vienlaikus dodot pienesumu valsts ekonomikai," norāda Bērziņš.
Viņš skaidro, ka viena iespēja ir iegādāties bioloģiskus produktus, kas Latvijā ir labi pieejami. Savukārt, tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ bioloģiskus produktus nespēj vai nevēlas iegādāties, ir arī pieejami citām metodēm ražoti droši produkti.
Bērziņš atzīmē, ka pārtikas ražošanu gan Eiropā, gan Latvijā uzrauga gan ražošanas procesā - gan saimniecību līmenī, gan arī tad, kad tā nokļūst veikalu plauktos. "Jāsaka, ka Latvijas produkti ir īpaši droši un to apliecina arī dati - Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (ESFA) informācija liecina, ka vairāk nekā 90% no vietējiem produktiem, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu atliekvielas nav konstatētas, taču atlikušajos 10% - drošos apmēros," informē Bērziņš.
Vienlaikus aptaujā secināts, ka 13% respondentu satrauc, ka klimata pārmaiņu rezultātā iedzīvotājiem varētu sākt trūkt pārtikas, savukārt 11% respondentu - ka, trūkstot darbaspēkam, lauksaimnieki nevarēs novākt un veiksmīgi realizēt ražu.
Bērziņš atzīmē, ka lauksaimnieki nevar ignorēt klimata pārmaiņas, tāpēc ik gadu saimniecībās tiek īstenoti pasākumi, lai padarītu darbu ilgtspējīgāku un atbilstošāku izmaiņām.
"Kopumā jau šobrīd 50% Latvijas aramzemes tiek apstrādātas ar klimatam draudzīgajām minimālās apstrādes tehnoloģijām, krietni mazinot siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas no augsnes. Reizē, ar šādām tehnoloģijām tiek veidota "gaisīgāka" augsnes virskārta - tas savukārt uzlabo augsnes spēju saglabāt mitrumu sausā laikā, vai ātrāk novadīt lieko mitrumu slapjā laikā," norāda Bērziņš.
Vienlaikus viņš piebilst, ka papildu jaunām augsnes apstrādes tehnoloģijām, aptuveni 50% no Latvijas aramzemes teritorijas tiek mēslotas un smidzinātas, izmantojot precīzās tehnoloģijas.
"Lauksaimniecība ir valsts ekonomikas un arī drošības pamats, tāpēc ir būtiski to apsaimniekot ilgtspējīgi, lai mūsu zemes spēks varētu apgādāt iedzīvotājus ar pārtiku ilgtermiņā, tostarp dažādu krīžu apstākļos," uzsver Bērziņš.
"Zemnieku saeimas" informatīvo kampaņu "Mūsu zemes spēks" finansē Zemkopības ministrija. Aptauju 2023.gada oktobrī veica pētījumu aģentūra "Norstat Latvija", aptaujājot 1010 ekonomiski aktīvus Latvijas iedzīvotājus.
Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība - 54%, piena lopkopība - 38%, citas nozares - 8%) un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.