Siliņa atskaitās par jaunās valdības padarīto 100 dienās

Atskatoties uz padarītajiem darbiem, viņa norādīja, ka ir ieviests mehānisms, lai mājsaimniecībām būtu mērenāks elektrības rēķinu pieaugums. Valdība ir gan atbalstījusi mehānisma ieviešanu, gan mainījusi tarifus. Siliņa aicināja paturēt prātā divas lietas, proti, nākamajā gadā turpināsies atbalsts fiksētai maksājuma daļai, tāpat samazināsies arī pats tarifs.

Siliņa uzsvēra, ka ir ieviests banku peļņas nodoklis, pieņemta Stambulas konvencija un Partnerības regulējums. Lai gan patlaban notiek parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par partnerības institūta izveidi, premjere akcentēja, ka valdība doto solījumu ir pildījusi.

Ministru prezidente klāstīja, ka hipotekāro kredītu ņēmējiem būs lētāka, ērtāka pāreja no vienas bankas uz citu. Saeimā gaidāmas debates par valdības piedāvājumu, taču savā ziņā Ministru kabinets šo darbu ir noslēdzis.

"Lai gan jaunais vispārējās izglītības finansēšanas modelis vēl nav līdz galam valdībā izstrādāts, taču tas ir izstrādāts Izglītības un zinātnes ministrijā. Sagaidu, ka ministrija šajās dienās šo jautājumu nodos publiskai apspriešanai, lai visi var iepazīties ar tā saturu. Šis jautājums ir kārtīgā darba stadijā," pauda Siliņa.

Premjere atzīmēja, ka ir pieņemts nākamā gada valsts budžets ar vairākām prioritātēm - iekšējā un ārējā drošība, veselība un izglītība.

Siliņa uzsvēra, ka nākamais lielais uzdevums ir birokrātijas mazināšana. Valdība to ir solījusi, un pamazām šis darbs notiek. Runājot par būvniecības sektoru, mājokļu stiprināšanu, valdība ir pieņēmusi mājokļu pamatnostādnes, kas ļautu siltināt nevis katru māju, bet lielāku kvartālu

"Protams, ejam uz priekšu ar izglītību, kā mēs konkurēsim Eiropas Savienības līmenī. Gribu pievērsties jautājumam par uzņēmējdarbību. Esam vienojušies ar banku sektoru, ka tās varētu uzņemties šo jautājumu. Valdība ir enerģijas pilna turpināt strādāt arī nākamajā gadā," sacīja Siliņa.

LETA jau rakstīja, ka 15.septembrī Saeimas vairākums apstiprināja jauno Siliņas vadīto vadību. Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 39 deputāti.

Vajadzība 14.Saeimas laikā apstiprināt otro valdību radās pēc tam, kad pēc ilgstošiem mēģinājumiem pārskatīt līdzšinējo partneru attiecības krita otrā Krišjāņa Kariņa (JV) valdība. Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē.