Siliņa apņemas stingri sekot līdz "Rail Baltica" projektam un neuzskata, ka Briškens vēlētos kaut ko noslēpt
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) apņēmusies stingri sekot līdzi "Rail Baltica" projektam, tā otrdien pēc valdības sēdes medijiem sacīja Siliņa.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šobrīd nesaskata to, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) vēlētos kaut ko noslēpt.
"Rīga ir Baltijas valstu tūrisma centrs, un darbi ir apjomīgāki neka pārējiem kolēģiem. Apņemos stingri turēt roku uz pulsa šī projekta pārvaldībā. Šobrīd nesaskatu vēlmi kaut ko noslēpt, viss tiek stāstīs Ministru kabineta locekļiem," sacīja Siliņa.
Viņa atzina, ka ir pienācis laiks risināt dažādas problēmas gan nacionālā, gan pārrobežu, gan Eiropas līmenī.
Jau ziņots, ka valdība šodien konceptuāli atbalstīja līguma parakstīšanu par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem Latvijā 3,7 miljardu eiro vērtībā, sākotnēji pasūtot pirmās kārtas būvdarbus 165 miljonu eiro vērtībā.
Satiksmes ministrija norāda, ka, parakstot līgumu, Latvija uzņemsies valsts budžeta saistības tikai par pirmās kārtas būvdarbiem, kuriem jau nodrošināts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējums.
Līguma tvērumā ir iekļauta "Rail Baltica" pamattrases būvniecība ārpus Rīgas posmos Igaunijas robeža-Vangaži, Vangaži-Salaspils-Misa, Misa-Lietuvas robeža, kā arī dzelzceļa līnijas posma, kas ietver Rīgas pilsētas šķērsojumu un savienojumu ar lidostu "Rīga" divos atzaros, tostarp lidosta "Rīga"-Misa.
Savukārt "Rail Baltica" pamattrases ārpus Rīgas būvdarbi ietvers dzelzceļa apakšbūves - uzbērumu, ceļa pārvadu, un dzelzceļa virsbūves - sliežu ceļu un citu saistītās infrastruktūras izveidi. Minētie darbi aptuveni 230 kilometru garumā ir sadalīti divos reģionos - dienvidu (aptuveni 130 kilometru garumā) un ziemeļu (aptuveni 100 kilometru garumā), kuri savukārt sadalīti īsākos posmos jeb būvatļaujās.
Vienlaikus SM gatavo informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu, izmaksām un īstenošanas plāniem ar mērķi nodrošināt projekta funkcionalitāti un dzelzceļa līnijas savienojumu ar Eiropas dzelzceļa sistēmu līdz 2030.gadam. Papildus plānots rosināt grozījumus "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā, lai precīzi noteiktu iesaistīto pušu atbildības jomas un paātrinātu projekta ieviešanu.
Plānots, ka ziņojumu valdībā varētu izskatīt 2024.gada janvārī.