Kā liecina biedrības “Zemnieku saeima” informatīvās kampaņas “Mūsu zemes spēks” ietvaros īstenotā aptauja, domājot par pārtikas sistēmas nākotni, lielāko daļu jeb 33% iedzīvotāju uztrauc, ka tirgū ienāks dažādi nedabiskām metodēm iegūti produktu aizstājēji, piemēram, reaktoros audzēta gaļa. Kā norāda Mareks Bērziņš, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks, pārtikas sistēmas nākotne būs atkarīga no tā, cik stipra un ilgtspējīga būs lauksaimniecības nozare.
Biedrība “Zemnieku saeima” īsteno informatīvo kampaņu “Mūsu zemes spēks”, kas tapusi ar Zemkopības ministrijas atbalstu. Saskaņā ar aptauju, kas veikta, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, domājot par pārtikas sistēmas nākotni, 33% Latvijas iedzīvotāju uztrauc, ka tirgū ienāks dažādi nedabiskām metodēm iegūti produktu aizstājēji, piemēram, reaktoros audzēta ‘’gaļa’’. Turklāt šīs kā lielākās bažas visvairāk izcēluši respondenti ar bērniem.
Kā stāsta biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks Mareks Bērziņš, bažas šo mājsaimniecību vidū ir saprotamas: “Ikviena ģimene vēlas nodrošināt bērnus ar droši audzētu pārtiku, kas nav pārsātināta ar ķīmiskām vielām, tā rūpējoties par sevi un vienlaikus dodot pienesumu valsts ekonomikai. Viena opcija ir iegādāties bioloģiskus produktus, kas Latvijā ir gana pieejami. Savukārt, tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ bioloģiskus produktus nespēj vai nevēlas iegādāties, nav jākrīt panikā - arī citām metodēm ražoti produkti ir droši. Pārtikas ražošanu gan Eiropā, gan Latvijā uzrauga gan ražošanas procesā - tātad saimniecību līmenī, gan arī tad, kad tā nokļūst veikalu plauktos. Jāsaka, ka Latvijas produkti ir īpaši droši un to apliecina arī dati - Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (ESFA) informācija liecina, ka vairāk nekā 90% no vietējiem produktiem, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu atliekvielas nav konstatētas, taču atlikušajos 10% - drošos apmēros.
Pārtikas drošums gan nav vienīgā lieta, kas satrauc patērētājus. Papildus tam, 13% aptaujāto satrauc, ka klimata pārmaiņu rezultātā iedzīvotājiem varētu sākt trūkt pārtikas, savukārt 11% respondentu bažījas, ka, trūkstot darbaspēkam, lauksaimnieki nevarēs novākt un veiksmīgi realizēt ražu. “Runājot par klimata pārmaiņām, ir skaidrs, ka lauksaimniecības nozare tās nevar ignorēt, tāpēc ik gadu saimniecībās tiek īstenoti pasākumi, lai padarītu to darbu ilgtspējīgāku, un reizē pielāgotos tām izmaiņām, ko redzam. Kopumā jau šobrīd 50% Latvijas aramzemes tiek apstrādātas ar klimatam draudzīgajām minimālās apstrādes tehnoloģijām, krietni mazinot siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas no augsnes. Reizē, ar šādām tehnoloģijām tiek veidota ‘’gaisīgāka’’ augsnes virskārta - tas savukārt uzlabo augsnes spēju saglabāt mitrumu sausā laikā, vai ātrāk novadīt lieko mitrumu slapjā laikā. Papildus jaunām augsnes apstrādes tehnoloģijām, ap 50% no Latvijas aramzemes teritorijas tiek mēslotas un smidzinātas, izmantojot precīzās jeb gudrās tehnoloģijas. Tās darbojas traktoru kompjūteriem sazinoties ar satelītiem, un ar programmas algoritmiem rēķinot optimālās mēslošanas un smidzināšanas devas katrā lauka nogabalā. Tā tiek mazināta lauksaimniecības negatīvā ietekmi uz ūdeņiem, dabu un klimatu kopumā. Lauksaimniecība ir valsts ekonomikas un arī drošības pamats, tāpēc ir būtiski to apsaimniekot ilgtspējīgi, lai mūsu zemes spēks varētu apgādāt iedzīvotājus ar pārtiku ilgtermiņā, tostarp dažādu krīžu apstākļos,” tā M. Bērziņš.
