Patlaban pašvaldībās apzinātas pagaidu izmitināšanas vietas kara gadījumam aptuveni 176 000 cilvēku, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija.
VUGD priekšnieka vietnieka Ivara Nakurta prezentētā informācija Saeimas Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijā liecina, ka pašvaldības apzinājušas savās teritorijā un civilās aizsardzības plānos pagaidu izmitināšanas vietas un provizoriskās pulcēšanās vietas. Šajās vietās uzsvars likts uz kara vai militāra iebrukumu, bet telpas varētu izmantot arī, ja rodas liela katastrofas situācija.
Pārsvarā tās ir skolas, skolu zāles, sporta zāles, kultūras nami un citi objekti. Kopējā provizoriskā izmitināšanas kapacitāte ir aptuveni 176 000 cilvēku.
"Svarīgs aspekts ir tas, ka pašvaldību rīcībā nav izmitināšanai paredzēto resursu. Ja notiek masveida evakuācija, piemēram, transporta resursi, kur iedzīvotāji tiek pārvietoti pagaidu izmitināšanas nolūkos, tad arī šiem resursiem ir diezgan grūti," uzsvēra Nakurts.
Runājot par patvertņu attīstību, Nakurts norādīja, ka līdz 2008.gadam bija apzinātas apmēram 311 patvertnes mantojumā no padomju laikiem. Ņemot vērā sekojošos finanšu krīzes gadus to izvietošanas kapacitāte bija zema - 3-5% iedzīvotāju. Pēc tā laika aprēķiniem patvertņu atjaunošanai bija nepieciešami vairāki simti miljonu eiro, tāpēc patvertņu sistēma tika likvidēta.
Lai pielāgotos mūsdienu apdraudējumam ir sagatavots informatīvais ziņojums. Tam ir faktiski divi akcenti. Pirmkārt, veidot patvertnes, kuras uzbūvētas no jauna vai atjaunotas. "Tātad paredzot būvnormatīvā regulējumu, ja, piemēram, ir sabiedriskā ēka, tad pārsniedzot kvadratūru ir jāveido patvertne," uzsvēra VUGD pārstāvis.
Otrs variants ir veidot patvertnes, kuras pielāgotas esošajās būvēs, proti, pagrabos vai tuneļos. Vienlaikus Nakurts atzina, ka šādā variantā nav garantijas vai ēka izturētu lādiņu tiešu trāpījumu.
Saskaņā ar ziņojumu ir paredzēti grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kurā definētu patvertnes. Vienlaikus jāparedz deleģējums valdībai un jānosaka kādā veidā patvertnes ir apzinātas, novērtētas, izveidotas uzturētas un finansētas. Tāpat ir paredzēts sadarbībā ar Valsts zemes dienestu kadastrā izveidot publiski pieejamu informāciju kurā vietā atrastos izveidotās patvertnes.
Informatīvo ziņojumu valdība plāno skatīt 2024.gada 9.janvārī.
Jau ziņots, ka Rīgā būtu nepieciešams izveidot atbalsta programmu pazemes telpu labiekārtošanai un pārveidei par patversmēm, novembrī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas sēdē teica Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.
Ar šādas programmas palīdzību varētu pielāgot patvērumam daudzīvokļu māju pagrabus un līdzīgas telpas.
Turklāt pašvaldība patvēruma telpas varētu ierīkot tai piederošās ēkās, kurās atrodas departamenti, citas organizācijas, paredzot iespējas apdraudējuma gadījumā patverties darbiniekiem, iestādes apmeklētājiem un blakus dzīvojošiem iedzīvotājiem.
Pašvaldībai arī esot jāizvērtē pazemes gājēju tuneļu un autostāvvietu iekļaušanu to telpu sarakstā, kuras piemērotas īslaicīgam patvērumam, teica Reinsons.
Civilās aizsardzības pārvalde Rīgā apzinājusi 355 bumbu patvertnēm piemērotas vietas. Dažas no šīm telpām esot labā stāvoklī, bet pārējām nepieciešama atjaunošana.
Daļēji apzināts arī dzīvojamais fonds un daudzdzīvokļu mājas, kuru pagrabtelpas varētu sniegt drošu patvērumu ārkārtas gadījumā.
Bumbu patvertnes iedaloties četrās drošības kategorijās. Ja tās prioritāri plānotas aizsardzībai pret konvencionālo apdraudējumu, to ierīkošanai neesot vajadzīgas desmitgades, ja būs paredzēts valdības atbalsts.