Pašvaldību vadošajām amatpersonām būs nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam

© Dmitrijs Suļžics/MN

Pašvaldību vadošajām amatpersonām vajadzēs iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. To paredz otrdien, 19.decembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" un izmaiņas Pašvaldību likumā. Izmaiņas likumos rosinājis Valsts prezidents, ziņo Saeimas Preses dienests.

"Šodien komisijā abus šos likumprojektus atbalstījām vienbalsīgi. Daudz diskutējām par to, kas notiek, ja pašvaldības amatpersonas pieeju valsts noslēpumam neiegūst, taču, kā liecina fakti, ļoti mazs cilvēku skaits vispār līdz šim nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Šis ir svarīgs un nepieciešams solis, lai stiprinātu valsts drošību," akcentē komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

Izmaiņas paredz, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešama pašvaldības domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem pēc 2025.gada pašvaldību vēlēšanām. Ja līdz šim laikam kādā pašvaldībā notiek jaunas domes vēlēšanas, nepieciešamību pēc valsts noslēpuma piemēro arī jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam, paredz likumprojekts.

Ja, piemēram, domes vadītājs vai viņa vietnieks nesaņem šo atļauju, vēlētām amatpersonām tā tālāk ir domes izšķiršanās, vai šādas amatpersonas var turpināt savu darbu, šodien deputātiem sacīja prezidenta padomnieki.

Savukārt pašreizējiem pašvaldības izpilddirektoriem vai viņa vietniekiem speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešams saņemt līdz nākamā gada beigām. Ja to neiegūs, persona no šī amata būs atbrīvojama, paredz likuma izmaiņas.

Ne tikai valsts apdraudējuma vai krīzes apstākļos, bet arī ikdienā ļoti nozīmīga ir efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties, norādījis Valsts prezidents.

Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstisku un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju, uzsvēris prezidents.

Tāpat likumprojekta autori akcentē, ka speciālo atļauju saņemšana būtiski uzlabotu valsts un pašvaldību sadarbību, kā arī garantētu, ka valsts var dalīties ar aizsargājamu informāciju.

Lai likumu izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais