Latvijas upēs sācis krakšķēt ledus, un vietām tas jau veido vižņu krāvumus, atklājot lielākus ūdens laukumus. Kurzemē un Zemgalē šogad plūdiem nevajadzētu būt, sarežģītāka situācija veidojas Daugavā.
Pļaviņas jau gatavojas gaidāmajām nepatikšanām. Sinoptiķi aprīļa vidū prognozē stipras lietavas – tāpēc hidrologi spriež, ka plūdu varbūtība ir salīdzinoši augsta. Problemātiskā vieta kā allaž paliek Pļaviņu HES ūdenskrātuve, kurā Daugava zaudē savu dabisko kritumu, un no augšteces nākošais ledus nespēj uzlauzt tālāko ledus vāku, blīvējoties zem tā. Paredzams, ka ledus sastrēgums veidosies Aiviekstes grīvas rajonā.
Šobrīd Pļaviņās ik dienas dzirdami ledus krakšķi, arī ūdens līmenis pieturas diezgan augsts. Pašvaldības vadītāja Gunta Žilde tomēr cer, ka pērnais scenārijs neatkārtosies. Pirms gada 30. marta naktī, strauji ceļoties ūdens līmenim Daugavā, applūda pansionāts, mūzikas skola, galvenā iela tika slēgta. Šogad ledus Daugavā nav tik monolīts. Tas ir kā kārtaina kūka ar drupanu vižņu kārtu pa vidu. Savukārt no virsas tā garnēta ar četrus kilometrus garu un simts metrus platu kūdras kārtu. Neatkarīgā jau rakstīja, ka tās uzdevums ir pievilkt saules siltumu, tādējādi vājinot ledu no virspuses. G. Žilde stāsta, ka šobrīd apzinātas 83 mājvietas, kas iespējamo plūdu gadījumā varētu ciest. Cilvēki tiek informēti, viņiem palīdz pārvietot smagākās mantas no grīdas, pārcelt citur pagrabu saturu – tā, lai ūdens netiek klāt. Tiek tīrītas arī sausās atejas. Signāls lielākam uztraukumam tiek gaidīts no Jēkabpils, bet tur pagaidām viss ir salīdzinoši mierīgi.
Lielāka viļņošanās jau sākusies Ventā un Lielupē. Dabas vērotājs Ints Freimanis stāsta, ka pie Skrundas jau aizvakar ledus izgājis. Arī ūdens līmenis nav ekstremāli augsts. Ventai lielākais ūdens devējs ir Lietuvas lauki, bet šie ūdeņi noskrējuši jau pirmajā šā gada atkusnī. Kuldīgā un zemāk gan ledus vāks saglabājas, bet līmenis strauji ceļas. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Irēna Nikoluškina stāsta, ka pagājušajā diennaktī vien tas pakāpies par 50 līdz 95 centimetriem. Satraukumam gan pamata neesot, jo vēl atlikusi apmēram 2,5 metru drošības rezerve.
Tikmēr Lielupē pie Mežotnes jau izveidojies krietns sastrēgums. Ledus sakustējies un apstājies, ūdens līmenis pirms tā cēlies par 143 centimetriem. «Pļavas ir applūdušas, bet nekādas lielākas bīstamības te nav,» spriež hidroloģe. Tuvākajās dienās lejpus Mežotnes sastrēgušais ledus varētu pavirzīties nedaudz tālāk uz priekšu līdz Staļģenei. Straujus palus Latvijas upēs bremzē mainīgie laikapstākļi – pa dienu pakūst, pa nakti atkal piesalst.