Rīdzinieki visbiežāk pārceļas uz dzīvi citur nepietiekami zaļas vides, dzīves dārdzības un bērnudārzu trūkuma dēļ, šodien izskanēja Rīgas Pilsētas attīstības komitejas sēdē.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien izskatīja un pieņēma zināšanai ikgadējo pārskatu par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (RIAS) un Rīgas attīstības programmas 2022. - 2027.gadam (AP2027) ieviešanu.
Prezentējot pārskatu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās attīstības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls uzsvēra: "Neskatoties uz pozitīvu kopējo pilsētas izaugsmi, mēs identificējam arī nepieciešamos uzlabojumus. Visaktīvāk būtu jāievieš pārmaiņas pārvaldības un kultūras prioritātēs. Ikgadējie uzraudzības pārskati sniedz mums nepieciešamo informāciju attīstības plānošanai. Tāpēc būtiski ar pārskata rezultātiem iepazīstināt lēmumu pieņēmējus un nozaru speciālistus."
Vissekmīgākā virzība uz mērķa vērtības sasniegšanu šogad ir prioritātē "Laba vides kvalitāte un noturīga pilsētas ekosistēma klimata pārmaiņu mazināšanai", kur rādītāju progress ir 24,4%. Būtiski uzlabojušies tādi rādītāji kā iedzīvotāju paradumi šķirot atkritumus un veiktie remontdarbi lietus notekūdens kolektoros.
Tāpat salīdzinoši sekmīga virzība esot arī prioritātes "Kvalitatīva un pieejama izglītība" rādītājos, kuru progress uz mērķa vērtības sasniegšanu ir 19,7%. Šajā prioritātē būtu izceļams rādītājs - vispārējās izglītības skolotāju skaits, kuri apmeklējuši digitālās pilnveides kursus, kā arī rādītājs audzēkņu skaits interešu izglītības programmās pašvaldības izglītības iestādēs.
Prioritātē "Mūsdienīga un atvērta pilsētas pārvaldība" pozitīva tendence iezīmējās gandrīz pusē rādītāju. Palielinājies e-pakalpojumu kopējais lietojuma reižu skaits rīdzinieka portālā. Vēl viens būtisks rādītājs ir vidējais Rīgas pašvaldības policijas ierašanās notikuma vietā.
Pašvaldība ir palielinājusi budžeta ieņēmumu un izdevumu starpību pret budžeta ieņēmumiem no 2,5% līdz 4,3%, savukārt kredītreitinga aģentūra paaugstināja Rīgai piešķirto "Standard & Poor’s" reitingu par vienu pakāpi no "A-" uz "A" līmeni, nosakot attīstības perspektīvu kā stabilu, pauda Ruskuls.
Vērtējot, kā Rīga virzās uz prioritātes "Veselīga, sociāli iekļaujoša un atbalstoša pilsēta" mērķiem, tika analizēti 66 rādītāji, no kuriem pusei ir pozitīva tendence. Īpaši izceļams esot palielinājums sociālajai palīdzībai un pakalpojumiem, kā arī veselības aprūpei izlietoto līdzekļu īpatsvars pret pašvaldības budžetu, tāpat pieaudzis ir klientu skaits sociālajos pakalpojumos un bērnu skaits ar funkcionēšanas traucējumiem, kuri saņem sociālos pakalpojumus.
Atzinīgi esot vērtējams iedzīvotāju īpatsvara pieaugums, kuri jūtas piederīgi savai apkaimei un kuri iesaistās savas apkaimes sabiedriskajā dzīvē. Tāpat darbs jāturpina, lai pilsētvide veicinātu dzīves kvalitātes uzlabošanos un iedzīvotājiem būtu pieejami gan daudzveidīgi, gan kvalitatīvi mājokļi.
Audzis iedzīvotāju vērtējums par teritorijas tīrību apkaimē, kā arī dabas vides daudzumu un kvalitāti apkaimēs. Palielinājusies ielu tirgotāju aktivitāte apkaimēs, par ko liecina izsniegtais ielu tirdzniecības atļauju skaits.
Pārskata sagatavošanā iesaistītas 24 Rīgas domes iestādes un struktūrvienības, piesaistīti nozaru eksperti, izmantoti ārējie avoti (publiski pieejamas datu bāzes) un iedzīvotāju aptaujas.
Pēc pārskata prezentācijas deputāts Ivars Drulle jautāja, vai ir noskaidrots, kādēļ atsevišķās Rīgas apkaimēs, piemēram, Pļavniekos, Purvciemā un Imantā, samazinās iedzīvotāju skaits.
Diskusijā, kas raisījās sēdes gaitā, vairāki deputāti izteica viedokli, ka būtu nepieciešami detalizētāki pētījumi, lai noskaidrotu iedzīvotāju prasības pret pilsētvidi. Rita Našeniece (JV) pauda, ka varētu izvedot padziļinātu aptauju Rīgas apkaimēs, no kurienes cilvēki dodas prom, lai noskaidrotu patiesos iemeslus.
Pētījuma veidotāji sniedza atbildi, ka šāda aptauja ir veikta, un atbildēs dominējot zaļas vides trūkums, tam seko dzīves dārdzība pilsētā un bērnudārzu trūkums.
Andrejs Kameņeckis (S) sacīja, ka būtu vērts noskaidrot, kuru apkaimju iedzīvotāji vēlas vairāk izmantot velosipēdus. Veloceliņu apkaimēs esot maz, un bērnus uz skolu daudzi ved ar auto, līdz ar to veidojas sastrēgumi. Pie daudzstāvu mājām nav vietas, kur droši glabāt velosipēdus.
Drulle piezīmēja, ka daudzdzīvokļu namu pagalmos haotiski tiek novietoti tādi kā konteineri, kuros cilvēki liek savus velosipēdus. Tos ne vienmēr var ienest dzīvoklī, jo nav liftu.
Alija Turlaja (A/"Par"/P) interesējās, vai kaut kur ir apkopoti nelielie dzīves vides uzlabojumi apkaimēs, piemēram, gājēju pārejas, kas tāds, kas ietekmē rīdzinieku ikdienas dzīvi.
Kuras Rīgas apkaimes tas skars apkaimju robežu pārdefinēšana, interesējās Kaspars Spunde (NA VL/TB/LNNK/LPA). Vai pēc tam būs grozījumi normatīvajos aktos un vai pēc tiem mainīsies apkaimju loma.
Našeniece pauda, ka Brasā apkaimes bērniem nav pieejama skola. Ir Franču licejs, kurš tiek aizpildīts ar iebraucējiem, bet vietējiem bērniem iesaka doties uz Skansti, ceļā uz kuru aizņem 40 minūtes, vai Čiekurkalnu. Līdzīga problēma varētu būt arī citās apkaimēs, domā deputāte. Viņa gribētu iedziļināties iznīkstošo apkaimju jautājumos.
Detalizēts pārskats ar informāciju par uzraudzības rādītāju attīstības dinamiku katrai prioritātei, rīcības plāna un investīciju plāna izpildi pieejams tīmekļa vietnes "sus.lv" sadaļā "Uzraudzība".