"Latvijas valsts meži" atsakās no dubultās mežu sertificēšanas sistēmas

Uzņēmuma atzīmē, ka Latvijas PEFC meža apsaimniekošanas standarts izstrādāts atbilstoši Starptautiskā PEFC prasībām un ir gan aktuālāks, gan Eiropā biežāk izmantots. Savukārt Mežu uzraudzības padome (FSC) nav izstrādājusi nacionālo standartu Latvijai, tāpēc sertifikācija atbilstoši esošajiem standartiem Latvijā tiek apturēta līdz brīdim, kad nacionālais standarts tiks izstrādāts.

LVM pārstāvji skaidro, ka PEFC un FSC standartu nosacījumi ir salīdzinoši līdzīgi un abi apliecina atbildīgu, ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Vienlaikus PEFC ir modernāks un jaunāks ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas standarts, kas ņem vērā jaunākos vides, sociālos un pārvaldības aspektus un sekmē ilgtspējas attīstības mērķu sasniegšanu.

Uzņēmumā skaidro, ka līdz šim FSC nav noorganizējis jauna Latvijas nacionālā standarta izstrādi, bet piedāvā sertifikāciju veikt atbilstoši pagaidu standartam, kas izstrādāts necaurskatāmā un neizprotamā procesā ārpus Latvijas. Standarta piemērojamība vietējiem apstākļiem ir būtisks nosacījums sertifikācijas uzsākšanai vai turpināšanai.

LVM Mežsaimniecības direktors Andris Balodis atzīmē, ka standarti ir līdzīgi, tāpēc valsts mežu apsaimniekošanas principos nekas nemainīsies.

Saskaņā ar starptautiskajiem mežu apsaimniekošanas standartiem gadā tiek veikti 16 auditi, ko īsteno neatkarīgi auditori no Vācijas, ASV un citām valstīm. "Pēdējo trīs gadu laikā LVM nav konstatētas neatbilstības šobrīd spēkā esošajiem FSC standartiem - līdz ar to varam nekavējoties atsākt mežu sertifikāciju atbilstoši FSC nacionālajam Latvijas standartam, tiklīdz tiks nodrošināta tā izstrāde un saskaņošana ar iesaistītajām pusēm," skaidro Balodis.

Eiropā kopumā pēc PEFC sistēmas sertificēti ir 81,415 miljoni hektāru meža, bet FSC - 56, 425 miljoni hektāru. Savukārt Latvijā pēc PEFC sistēmas sertificēti ir 1,747 miljoni hektāru meža, bet FSC - 1,226 miljoni hektāru.

LVM skaidro, ka meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikācija ir viens no veidiem, kā ražotājs pircējam var pierādīt, ka pārdoto produktu ražošanā izmantotā koksne tiek iegūta no mežiem, kuri apsaimniekoti ekonomiski pamatoti, videi draudzīgi un sociāli atbildīgi. Sertifikācijas veidus uzņēmumi izvēlas atbilstoši uzņēmuma politikai, vietējiem apstākļiem un koksnes pieprasījumam.

Vienlaikus LVM norāda, ka Eiropas Savienībā (ES) Zaļās vienošanās ietvaros ir izstrādāts ES līmeņa regulējums vairākās jomās. Tostarp tas paredz gan brīvprātīgu, gan juridiski saistošu papildus prasību ieviešanu salīdzinājumā ar līdzšinējo praksi arī mežsaimniecības jomā. Viena no jomām, kurā tiek noteikts regulējums, ir atmežošanas ierobežošana pasaulē.

Ja līdzšinējā praksē meža sertifikācija bija brīvprātīgs instruments šī jautājuma risināšanai, tad šobrīd var vērot, ka risinājums pēc būtības būs ES līmeņa sertifikācija, norāda LVM.

Jau ziņots, ka LVM apgrozījums 2022.gadā bija 566,612 miljoni eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas tīrā peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 242,193 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.