Kāda ir atšķirība starp Ziemassvētku dāvanu un kukuli? Skaidro juristi

Ziemassvētkos labprāt pasniedzam un saņemam dāvanas. Visbiežāk no tīras sirds apdāvinām tuviniekus un draugus, tomēr dāvanas kā uzmanības apliecinājums Ziemassvētku laikā tiek sūtītas arī sadarbības partneriem. Ir vispārzināms, ka par mantisku vērtību nodošanu valsts amatpersonām koruptīvos nolūkos ir paredzēta atbildība. Taču ne visi zina, ka līdzīgā veidā Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par neatļauta labuma pieņemšanu un nodošanu arī privātu uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem. Ko ņemt vērā, lai vienkārša Ziemassvētku veltes nodošana sadarbības partnerim neizvērstos par likuma pārkāpumu, skaidro zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” vecākā juriste Arina Stivriņa un vecākais jurists Artis Kļaviņš.

“Lai Ziemassvētku dāvana nekļūtu par pamatu aizdomām par neatļauta labuma pieņemšanu, gan dāvinātājam, gan dāvanas saņēmējam ir svarīgi nošķirt, kad svētkos pasniegtajam priekšmetam ir dāvinājuma raksturs un kad to var uzskatīt par neatļauta labuma pieņemšanu un komerciālu uzpirkšanu. Viens no nošķiršanas kritērijiem ir dāvanas vērtība - ja tā ir simboliska vai pavisam neliela, tad bažām par dāvanas interpretāciju un mērķi nevajadzētu rasties. Savukārt, ja dāvana ir dārga, nozīme ir nolūkam, ar kādu tā tiek pasniegta,” skaidro eksperti. Ja dārgas dāvanas pasniegšanas mērķis ir ietekmēt uzņēmuma vai organizācijas atbildīgā darbinieka lēmuma pieņemšanu vai pateikties par iepriekš pieņemto lēmumu, tad šādu dāvanas devēja nolūku var saistīt ar Krimināllikuma 198. un 199. pantos paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Tāpat dāvanu saņēmējiem jābūt uzmanīgiem, saņemot dārgu dāvanu no sadarbības partnera, sevišķi, ja attiecībā uz dāvinātāju vai viņa darba devēju dāvanu saņēmējs ir tiesīgs pieņemt lēmumus.

“Dāvinātājiem šādās situācijās būtu jāpārdomā, vai dārgas dāvanas pasniegšana nevar tikt uzskatīta par mēģinājumu ietekmēt dāvanas saņēmēju un vai dāvanas pieņemšana nevar ietekmēt nākotnē plānotos lēmumus attiecībā uz dāvanas devēju. Piemēram, komerciālā uzpirkšana un neatļauta labuma pieņemšana var izpausties, nododot dāvanu atbildīgajam uzņēmuma darbiniekam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu slēgt sadarbības līgumu vai saņemt pakalpojumus no dāvanas devēja pārstāvētā uzņēmuma,” uzsver zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” vecākā juriste Arina Stivriņa.

Par spīti tam, ka mūsdienu korporatīvā kultūra prasa atturēties no šādu dāvanu pasniegšanas, praksē zināms, ka uzņēmumi mēdz pasniegt kā dāvanas gan dārgus ārvalstu braucienus, piemēram, uz starptautiskām konferencēm, gan iespēju pirmajās rindās vērot pieprasītus izklaides pasākumus, mākslinieku koncertus vai prestižas sporta sacensības. Zināma arī prakse pasniegt dāvanu kartes noteiktā apmērā atkarībā no piegādāto preču vai pakalpojumu apjoma. Kā norāda “TGS Baltic” juristi, šādas dāvanas var radīt pamatu aizdomām par neatļauta labuma pieņemšanu un komerciālu uzpirkšanu.

“Ja darbiniekam ir aizdomas par neētisku vai koruptīvu kolēģa rīcību, būtu jārīkojas saskaņā ar uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumiem un jāziņo uzņēmuma vadībai, kas lemj par tālākajām darbībām. Jāņem vērā, ka darbinieks ir tiesīgs iesniegt ziņojumu policijai tieši, neiesaistot uzņēmuma vadību, turklāt darbiniekam nav jāizvērtē pierādījumu kopums un ziņošanas lietderības apsvērumi. Darbinieks var apsvērt arī iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izmantošanu, ja tāda uzņēmumā ir izveidota, šādi nodrošinot sev likumā paredzētās trauksmes cēlēja aizsardzības garantijas - identitātes aizsardzību, aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību un citas,” par rīcību iespējama likumpārkāpuma gadījumā stāsta zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” vecākais jurists Artis Kļaviņš.

Viņš arī piebilst, ka, lai gan līdz šim publiski nav izskanējušas ziņas par daudziem gadījumiem, kad kriminālprocesi par komerciālo uzpirkšanu tiktu novesti līdz taisnīgam krimināltiesisko attiecību noregulējumam, tas nenozīmē, ka šādu lietu nav. “Spilgtākajā savulaik publiski izskanējušajā gadījumā kādas kredītiestādes darbinieks pieprasīja maksāt neatļautu labumu par lēmuma pieņemšanu. Par šādu nodarījumu darbiniekam tika celta apsūdzība saskaņā ar Krimināllikuma 198. pantu. Turklāt no krimināltiesību viedokļa nav svarīgi, vai neatļautais labums pieņemts personīgi vai ar starpnieka palīdzību. Ja neatļauta labuma došana izdarīta labuma devēja pārstāvētā uzņēmuma interesēs vai nepienācīgas kontroles rezultātā, pret juridisko personu var tikt uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu,” uzmanību uz riskiem vērš “TGS Baltic” juristi.

Noslēgumā eksperti norāda: lai Ziemassvētku dāvana nekļūtu par apsūdzību, uzņēmumā būtu ieteicams ieviest korporatīvo dāvanu politiku, nosakot, ka par saņemtajām dāvanām jāinformē darba devējs un kādā vērtībā drīkst dāvināt un pieņemt dāvanas. Tiesa, šādas politikas ieviešana ir katra uzņēmuma ziņā, un dāvinātāju saņēmēju un dāvinātāju godaprāts joprojām ir galvenais instruments cīņā pret likumpārkāpumiem.