Amatu "RB Rail" valdē atstāj Leimanis; viņa vietā stājas kopuzņēmuma filiāles Latvijā vadītāja Gruškevica

© f64.lv, Oksana Džadana

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail", kas izveidots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai, valdes locekles amatā šodien darbu sāks Kitija Gruškevica, informē "RB Rail" pārstāvji.

Vienlaikus darbu "RB Rail" valdē atstās Anrī Leimanis.

Gruškevica šobrīd ir kopuzņēmuma filiāles Latvijā vadītāja.

Tāpat kompānijā norāda, ka Gruškevica ir pieredzējusi valdes locekle un projektu vadītāja, kura ir ieguvusi pieredzi nekustamo īpašumu attīstības sektorā, infrastruktūras un būvniecības projektu plānošanā un vadībā, kā arī krīžu un pārmaiņu vadībā, stratēģiskajā plānošanā un finanšu pārvaldībā.

"RB Rail" valdē strādā arī valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un valdes locekļi Mariuss Narmonts, Tjerī Busijons un Emiljēns Dangs.

"RB Rail" ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmums, kas izveidots, lai koordinētu "Rail Baltica" projekta īstenošanu. "RB Rail" ir atbildīgs par dzelzceļa projekta izstrādi, būvniecību un mārketinga aktivitātēm. Kompānijas akcionāri ir Latvijas "Eiropas dzelzceļa līnijas", Igaunijas "Rail Baltic Estonia" un Lietuvas "Rail Baltica Statyba".

Kompānija "RB Rail" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 950 015 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais