Līdz gada beigām valdība lems, vai samazināt “Latvijas valsts mežu” koksnes cenas un likt cirst vairāk

Tā kā tādas īstas ekonomikas politikas nav, tad lēmumus nosaka tas, kuru nozaru lobijs ir visaktīvākais. Saeimas cīņa ar banku aizdevumu likmēm šoruden atdūrās pret banku draudiem pārtraukt kreditēt vispār, un nācās meklēt kompromisus, ziņo raidījums "nekā personīga".

Banku peļņa pagājušajā gadā bija ap 320 miljoniem eiro. Šogad tikai pirmajos sešos mēnešos tā bija 350 miljoni. Tas notiek uz kredītņēmēju rēķina.

Finanšu ministrija piedāvāja bankām avansā maksāt ienākuma nodokli. Valsts budžetā ienāktu papildu nauda, bet kredītņēmējiem tas gan nekā nepalīdzētu. Saeimas Budžeta komisija rosināja ar likumu uz pusi samazināt banku procentu likmes.

Bankas Jāņa Reira (Jaunā Vienotība) vadītās komisijas priekšlikumus sauca par populismu, draudēja tiesāties un pārtraukt kreditēt vispār. Arī Finanšu ministrija un centrālā banka sajūsmā par ierosinājumu nebija.

ANDRIS ŠUVAJEVS Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja biedrs (Progresīvie)

Bankas jutās, manuprāt, ļoti komfortabli savā pozīcijā ar to, ka visi argumenti ir par labu viņiem un jebkāda veida politiska iejaukšanās šajā jautājumā būs galu galā viņiem par labu. Manuprāt, viņi nelīdz galam novērtēja to politisko spiedienu, kas ir izveidojies, tās sabiedrības ekspektācijas par šāda veida rīcībām.

MĀRIS KUČINSKIS Saeimas deputāts (AS)

Es domāju, ne lobiji, ne nespēja, bet steidzamība, ar kuru Saeimas budžeta komisija to darīja, jo normālā procesā koalīcijai, valdībai, finanšu ministram vajadzēja jau vienoties. Ja vienošanās bija tikai par [nodokļa] avansu no bankām, tāpēc Budžeta komisija arī nāca ar priekšlikumu.

Bankas pārmeta, ka politiķi ar tām nerunā, bet, kā apgalvo Budžeta komisijas deputāti, pašas neko nepiedāvāja. Pirms trešā - galīgā - lasījuma Saeimā nonāca jauns plāns - procentmaksājumu samazināt par 30%.

MĀRIS KUČINSKIS Saeimas deputāts (AS)

Kādu pusotru nedēļu pirms paša finiša notika kādas sarunas arī premjerei ar bankām. Iespējams, tas bija tas, par ko mēs publiski nezinām, bet kaut kādas sarunas bija bijušas.

NP: Ārpus komisijas telpām?

Ārpus komisijas telpām. Ne velti uz trešo lasījumu tika noslaucīts viss, kas bija pirmajos divos lasījumos, bet tas bija diezgan labi sabalansēts .

ANDRIS ŠUVAJEVS Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja biedrs (Progresīvie)

Ņemot vērā, ka komisijas priekšsēdētājs bija skaidri nolēmis, ka ir jābūt darbībai un neatkāpās no tā, es domāju tas arī radīja to situāciju, kurā katra iesaistītā puse - gan Finanšu ministrija, gan Saeima - ieņēma savu nostāju, kurā Saeima ļoti aktīvi virzījās uz priekšu un Finanšu ministrija centās meklēt kompromisa risinājumu.

Lobijs pats par sevi jau nav nekas slikts, galvenais, lai viņš vienmēr ir pietiekami caurspīdīgs un atklāts. Līdz šim Latvijā mēs ieņēmām to nostāju, ka kredītdevēju iestādes kopumā ir jāaizstāv vairāk nekā kredītņēmēji. Šis bija tas, ko šis process sāka vairāk vai mazāk lauzt.

-----

Ja bankām savu interešu virzīšana šogad vedās ar mainīgām sekmēm, tad kokrūpniecības nozarei valdības maiņa ir veiksmīgs pavērsiens. Nozare šogad Zemkopības ministrijai prasījusi grozīt tai neizdevīgos Latvijas valsts mežu koksnes pārdošanas līgumus un palielināt ciršanas apjomu.

8.oktobrī

ARMANDS KRAUZE Zemkopības ministrs (ZZS)

Es pieņemšu tādu lēmumu, lai mēs atbalstītu savu nacionālo meža nozari un mūsu pašu nacionālos uzņēmējus, ko nodrošina darba vietas desmitiem tūkstošu cilvēku

Zemkopības ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu, ko tuvākajās nedēļās skatīs valdībā. Sagatavotais lēmumprojekts liecina, ka ministrija piedāvā grozīt 2021. gadā noslēgtos Latvijas valsts mežu koksnes piegādes līgumus.

2021.gads kokrūpniecības nozarei bija izcils. Eksporta tirgos bija milzīgs pieprasījums un cenas strauji auga. Koksnes izstrādājumu ražotāji gadu noslēdza ar trīs miljardu apgrozījumu un 460 miljonu eiro peļņu, liecina "Lursoft" dati. 2022.gada sākumā burbulis turpināja augt - sasniedzot četrus miljardus eiro, bet auga arī izdevumi un peļņa palika iepriekšējā līmenī.

Nepilnu pusi visu kokmateriālu Latvijas ražotāji iepērk no "Latvijas valsts mežiem", galvenokārt slēdzot ilgtermiņa līgumus uz trim gadiem. 2021. gadā slēgtie līgumi tagad kokrūpniekiem ir neizdevīgi, jo gatavās produkcijas cenas ir kritušās.

KRISTAPS KLAUSS

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents

Tie līgumi, ja mēs runājam par skujkoku otrās šķiras zāģbaļķiem, aptver aptuveni ražotājus, kas Latvijā pārstrādā 70-80% no visa skujkoku zāģbaļku apjoma. No astoņiem ceturkšņiem - vēl četri ir palikuši - faktiski trīs ceturkšņos ir bijusi tā cena, ko tu nosolīji un piecos ceturkšņos tā ir bijusi krietni lielāka vai vienkārši lielāka nekā tā, ko tu nosolīji, kamēr gatavā produkcija ir krietni palētinājusies.

Pērnā gada beigās burbulis plīsa, taču iepriekš ar valsts mežiem noslēgtajos piegāžu līgumos cenas aizvien ir iepriekšējā līmenī. Nozare prasīja to mainīt.

KRISTAPS KLAUSS Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents

Mēs redzam nodarbinātības samazinājumu, mēs redzam investīciju strauju samazinājumu, kas būs nākotnes konkurētspēja, mēs redzam, ka mūs izmet ārā no eksporta tirgiem.

DIDZIS ŠMITS Bijušais zemkopības ministrs (AS)

Runa par to bija. Mēs tikāmies ar valsts mežu vadību un nozari. Skaidrs, ka no vienas puses šajā straujajā tirgus svārstībā problēma ar cenu ir radusies - to nevar noliegt, bet tādu atrisinājumu, kas būtu taisnīgs pret visiem nozares spēlētājiem, mēs īsti neredzējām, kā vien to, ka tie, kas nespēj pildīt, lauž līgumus un koks nokļūst izsolē vēlreiz.

Līgumi ir spēkā līdz nākamā gada beigām. Uzņēmumi tos lauzt baidās, jo tad nedrīkst piedalīties nākamajās Latvijas valsts mežu koksnes izsolēs. Taču atsevišķi uzņēmumi izlēmuši, ka izdevīgāk ir samaksāt sodu un vairs nepirkt koksni no lielākā mežu īpašnieka Latvijā.

RAIVIS KRONBERGS Zemkopības ministrijas valsts sekretārs

Latvijas valsts mežu pārdotie koki pašlaik nav konkurētspējīgi ar privātajiem mežiem, ar ārzemju tirgotajiem zāģbaļķiem. Prognozēts ir liels kritums, darba spēka samazinājums, būs nozares, kuras gatavas savas rūpnīcas slēgt ciet. Viens vai divi uzņēmēji ir lūguši LVM pārtraukt līgumus un samaksājuši līgumsodus.

Ministrija piedāvā, sākot ar nākamo gadu, cenas ilgtermiņa līgumos noteikt atbilstoši tirgus cenai. Tāpat tā plāno atvieglot līgumu laušanu.

RAIVIS KRONBERGS Zemkopības ministrijas valsts sekretārs

NP: Vai tas nesanāk negodīgi pret tiem, kas ir slēguši šos līgumus un turpina pildīt, ir tādi, kas samaksājuši sodu, lai viņiem nenāktos pildīt?

Mans mērķis ir nākt un informēt par to, kas notiek nozarē. Respektīvi ministrs šo ziņojumu noteikti iesniegs, vēl notiek saskaņošana ar ministrijām. Nedarīt neko arī ir bezdarbība.

SKAIDRĪTE ĀBRAMA Saeimas deputāte (Progresīvie)

Skatīšos no konkurences tiesību viedokļa - vienāda attieksme visiem. Ja mēs palīdzēsim kādai daļai, tad mēs noliksim neizdevīgākā situācijā tos, kas, neraugoties uz krīzi, ir strādājuši un meklējuši kaut kādas alternatīvas.

Lietuvas valsts mežu uzņēmums raidījumam "Nekā personīga" skaidro, ka tur ilgtermiņa līgumos cenas pārrēķina divreiz gadā un pielāgo tirgus cenai. Igaunijas valsts mežu kompānija līgumus slēdz uz pieciem gadiem, un trīsreiz gadā sarunu procedūrā maina nolīgto cenu. Šobrīd Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņiem egles zāģbaļķi ir par 20-30% dārgāki, priedei atšķirība ir nedaudz mazāka.

Ministru kabinets uz pieciem gadiem nosaka maksimālo ciršanas apjomu "Latvijas valsts mežos", ko valsts uzņēmums izpilda uz 90%. Valdībā iesniegtais ziņojums paredz uzdot valsts mežiem izpildīt maksimālo plānu. Tie ir papildu 1,8 miljoni kubikmetru koksnes turpmākajos divos gados.

KRISTAPS KLAUSS Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents

Valsts meži, ja viņi izliks koku papildu pārdošanā, viņi izliks pilnīgi visiem Latvijas ražotājiem pieejamu, tas nebūs kādai ekskluzīvai grupai. Tas palīdzētu kompensēt to, ko privātais mežu īpašnieks, atceroties tās Eldorado augstās cenas, kas bija pagājušā gada sākumā, viņi būtiski ir samazinājuši mežizstrādes apjomi

Ministrija rēķina, ka tā valsts uzņēmuma peļņa ne tikai nesamazināsies, bet pat pieaugs. Aprēķini gan balstās tikai uz pieņēmumiem un neņem vērā faktu, ka lielāks ciršanas apjoms nozīmē visas produkcijas cenu kritumu.

Par sagaidāmo Latvijas valsts mežu peļņas kritumu Kokrūpnieku federācija argumentē, ka krīze ir visā nozarē. Tādēļ nav loģiski, ka valsts meži šogad pelna tāpat kā līdz šim un cer tā turpināt darīt arī nākamgad.