Premjere atklāj, par ko pēc Eiropadomes sēdes aizkulišu sarunās diskutē ES valstu līderi

Eiropas savienības (ES) dalībvalstu līderu lēmums par sarunu uzsākšanu ar Ukrainu par tās iestāšanos ES ir labākais, kas varēja notikt, šādu vērtējumu pēc Eiropadomes sēdes aģentūrai LETA pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Tā ir ļoti laba ziņa, ka 26 valsts spēj parādīt, ka ir pilnīgi vienotas Ukrainas atbalstam. Lēmums par sarunu uzsākšanu faktiski pat ir 27 valstu lēmums, jo Ungārija beigās neiebilda. Viņi varēja izmantot veto tiesības, bet to neizdarīja. Manuprāt, tas ir ļoti pozitīvs lēmums un labākais, kas varēja notikt," savu vērtējumu izteica Siliņa.

Komentējot Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna lēmumu balsošanas laikā iziet no zāles, Siliņa sacīja, ka neviens līdz galam nezināja, kā Orbāns rīkosies, un "no visā tā piedāvājumu loka, kas viņam tika piedāvāts", tā esot bijusi viņa izvēle - neiebilst.

Ministru prezidente skaidroja, ka aizkulišu sarunās ES valstu līderi cenšas saprast, kas ir tie iemesli, kas Ungārijai liek šobrīd atturēties. Siliņa atzina, ka iemesli esot dažādi, un kā viens no tiem, iespējams, esot tas, ka Eiropa ir atbrīvojusi 10 miljardus eiro Ungārijai, bet tā faktiski šo naudu vēl nav saņēmusi. Ja Ungārija šos līdzekļus saņemtu, iespējams, tas varētu mainīt Ungārijas viedokli citos jautājumos par finansējumu pēc tam, spriež Siliņa.

Papildus tam Eiropadomē 26 dalībvalstu vidū ir panākta vienprātība par nepieciešamību sniegt paredzamu ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā. Šī pakotne sevī ietver migrācijas, solidaritātes, krīžu risināšanas un citus jautājumus. Tomēr vienošanās vēl jānostiprina juridiski.

"Ir vienprātība par šo ietvaru, bet mums vēl nav pats lēmums. Mēs juridiski nenobalsojām, jo Ungārija vakar nepiekrita. Tāpēc, mēs vienojāmies, ka nākamā gada sākumā atgriezīsimies pie saruna galda, lai panāktu gala vienošanos par šī finansējuma piešķiršanu Ukrainai," sacīja Siliņa.

Vienlaikus Ministru prezidente uzsvēra, ka Ukraina nepaliek bez līdzekļiem, jo jau šobrīd Eiropa katru mēnesi Ukrainai piešķir 1,5 miljardus eiro. Papildus tam gan Latvija, gan Eiropa kopumā turpinās atbalstīt Ukrainas militārās vajadzības.

Būtisks Eiropadomes lēmums ir arī iestāšanās sarunu uzsākšana ar Moldovu, kandidātvalsts statusa piešķiršana Gruzijai, kā arī lēmums par to, ka Bosnijas un Hercegovinas sarunas varētu sākties, tad, kad tiks izpildītas ES prasības.

Komentējot, kā turpmāk ES līderi var izvairīties no situācijām, kurās viena dalībvalsts potenciāli var apturēt kādu būtisku jautājumu virzību, Siliņa sacīja, ka svarīgākais esot koncentrēties uz pozitīvo lēmumu, kas ir panākts šobrīd, un daudzi jautājumi nav atrunāti ES dalībvalstu līgumā, līdz ar to daudz kas notiek uz precedenta tiesībām.

"Vakar mēs izveidojām vēsturi, jo ieviesām jaunu mehānismu. ES līderi nodarbojas arī ar vēstures un jaunu leģislatīvo precedentu veidošanu," pauda Ministru prezidente.

Komentējot to, kādi konkrēti soļi jāsper Ukrainai, Siliņa teica, ka to skaidra definēšana šobrīd būs Eiropas Komisijas, kā arī Ukrainas un ES dalībvalstu ekspertu darbs. Vienlaikus viņa atgādināja, ka iestāšanās ES nav viena gada jautājums, bet gana ilgs process. Vienlaikus, saprotot, ka Ukrainā šobrīd ir karš, Siliņa pieļauj, ka Ukrainai būs mazliet citādākas prasības, lai tā varētu pielāgoties un iestāties ES.

Jau ziņojām, ka ES dalībvalstu līderi ceturtdien samitā Briselē vienojušies sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, paziņojis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Eiropas Komisija novembrī ieteica sākt sarunas ar Ukrainu, neraugoties uz atsevišķiem trūkumiem. Ukraina vairākkārt solījusi vēl nepaveiktās reformas īstenot tuvāko mēnešu laikā.

Eiropadome arī piešķīrusi kandidātvalsts statusu Gruzijai un Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ES lēmumu raksturoja kā "monumentālu pavērsienu".

Savukārt lēmuma pieņemšanu par jauno palīdzības paketi Ukrainai apgrūtināja fakts, ka finansiāla atbalsta turpināšana Kijivai ir daļa no priekšlikuma par ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanu.

ES darbojas ar septiņu gadu budžeta sistēmu, un pašreizējais kopīgā budžeta periods ir no 2021. līdz 2027.gadam.

Eiropas Komisija (EK) šogad ierosināja sniegt Ukrainai finansiālu atbalstu līdz 2027.gadam 50 miljardu eiro apmērā. No šīs summas 33 miljardi eiro tiktu piešķirti kā aizdevumi, bet 17 miljardi eiro - kā granti.
Pu