Abu Meri un Ašeradens Stradiņa slimnīcā saredz pozitīvas pārmaiņas

© Vladislavs Proškins/f64

Lai iepazītos ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) pagaidu valdes un pagaidu padomes paveikto kopš iecelšanas amatos 2023.gada oktobrī un secinājumiem par turpmākajam aktuālajiem soļiem slimnīcas attīstībā, šodien slimnīcu apmeklēja veselības ministrs Hosams Abu Meri un finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Ministri atzina pozitīvu dinamiku slimnīcas darbībā kopš jaunās pagaidu padomes un pagaidu valdes iecelšanas, informē slimnīca.

Tikšanās laikā pagaidu valde un pagaidu padome informēja ministrus par progresu Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības procesā, Eiropas Savienības investīciju izmantojumu, ārstniecības procesa statusu, pasākumiem un turpmākajiem soļiem tā uzlabošanai, kā arī iekšējās saliedētības veicināšanu.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēra, ka redz uzlabojumus Stradiņa slimnīcas vadībā, kas saistīti ar padomes un valdes maiņu šā gada oktobrī un kas rezultējušies gan pārvaldības modeļa maiņā, gan konstruktīvā sadarbībā ar būvniekiem. Tā rezultātā darbi Stradiņa slimnīcas A2 korpusa jaunbūvē aktīvi virzās uz priekšu un tie uzdevumi, kas oktobrī izvirzīti padomei un valdei tuvākajiem mēnešiem, ir izpildīti. "Tas, ko varu teikt: es redzu pozitīvas pārmaiņas. Ja grib, tad var!" ministrs novērtēja Stradiņa slimnīcas vadības paveikto.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens norādīja, ka redz - Stradiņa slimnīcas būvniecības un vadības procesi ir stabilizēti, un tas ir galvenais. Turpmākajās nedēļās jāsaprot, kādi būs projekta zaudējumi un kā turpmāk nodrošināt būvniecības finansēšanu, lai projektu varētu turpināt un noslēgt un slimnīca varētu ārstēt pacientus jaunās un modernās telpās.

H.A.Meri atzina - kopš viņa iepriekšējās vizītes slimnīcā, kas norisinājās oktobra sākumā, jaunā korpusa būvniecībā ir redzams progress, un ir cerības, ka nākamgad tas tiks uzcelts. "Taču vēl ir daudz darāmā - tāpēc ceru, ka šāds konstruktīvs darbs turpināsies!"

Latvijā

Latvijas Bankas organizētā saruna starp vairāku tautsaimniecības nozaru pamanāmākajiem pārstāvjiem noveda līdz paradoksālai atklāsmei, ka labāk tādas sarunas nerīkot, jo jebkura kaut cik kompetenta ekonomisko un arī sociālpolitisko problēmu iztirzāšana noved līdz secinājumiem par problēmu neatrisināmību.

Svarīgākais