Iniciatīvai par jaunu rīku izstrādi mācību procesam jānāk no pedagogiem, tādu viedokli ceturtdien diskusijā "Kā efektīvi izmantot tehnoloģijas izglītības kvalitātes un pieejamības veicināšanā?" pauda izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Viņa skaidroja, ka pēc tam varētu notikt pedagogu sadarbība ar tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kādam šim rīkam jābūt un kā tas var palīdzēt. Pēc Čakšas paustā, Izglītības un zinātnes ministrija varētu palīdzēt vai nu ar finansējumu, vai arī ar kādu citu atbalstu.
Izglītības un zinātnes ministre uzsvēra, ka bieži vien tiek izstrādāti materiāli, kuru tapšanā pedagogi nav piedalījušies. Viņas ieskatā, ja iniciatīva nenāk no pedagogiem, tad pēcāk šos rīkus iekļaut darbā ir grūti. Runājot par inovāciju tapšanu, Čakša atzīmēja, ka universitāte varētu būt vieta, kas palīdz savest kopā pedagogus ar tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvjiem.
Taujāta, vai tehnoloģiju pieejamība ir noteicošais faktos vienlīdzīgā prasmju attīstībā, Limbažu valsts ģimnāzijas direktore un matemātikas skolotāja Gunta Lāce uzsvēra, ka tas nebūt nav noteicošais faktors. Viņa atzīmēja, ka tehnoloģiju kontekstā segregāciju nerada datoru skaits mācību iestādē.
Lāce klāstīja, ka skolās par tehnoloģijām atbild "poligrāfijas laikmeta dāma", kurai jānodrošina iespēja šīs tehnoloģijas izmantot. Segregāciju rada tas, ka pedagogiem ir atšķirīgas iespējas, vēlēšanās un laika resurss. Daudz ir atkarīgs arī no vietēja un plašāka mēroga politikas attiecībā uz tehnoloģijām. Viņas ieskatā, ir liela atšķirība nevis starp atsevišķām klasēm un skolēniem, bet gan starp skolām.
Limbažu valsts ģimnāzijas direktore norādīja, ka viņas mācību iestādē ir cilvēks, kurš saņem 1150 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas un atbild par visām tehnoloģijām ģimnāzijas trīs korpusos. Viņa norāda, ka skola tērē daudz naudas, lai tehnoloģijas iegādātos, taču izrādās, ka patlaban nopirktie "Google Chromebooks" nespēj sadarboties ar sensoriem fizikas un ķīmijas kabinetos.
"To visu var savietot, prasmīgi atrodot naudu. Te rodas nākamais jautājums, vai skolā ir cilvēki, kas ir gatavi to izdarīt. Ir arī segregācija novadu vidū. Piemēram, Siguldas novadā ir tehnoloģiju centrs, kur cilvēki spēj saprast lietu gan no pedagoģijas, gan no tehnoloģiju puses. Taču ir citviet šādu centru. Netrūkst skolu, kur skolotāji un direktori jūtas slikti. Skolām regulāri tiek teikts, ka datorus vajag izmantot. Mēs to saprotam, bet ir daudz cilvēku, kuri to vienkārši neprot izdarīt," sacīja Limbažu valsts ģimnāzijas direktore.
Viņa norādīja, ka maz ir tādu audzēkņu, kuriem tehnoloģijas nebūtu pieejamas. Taču cits jautājums ir par to, vai vecāki ir pietiekami izglītoti, seko līdzi tam, ko bērns dara ar sev pieejamajām tehnoloģijām dzīvē. Pēc Lāces paustā, var runāt par jauniem tiesiskiem regulējumiem, kas aizliedz skolās lietot telefonus, taču, kas notiks ārpus skolas? Jau patlaban var redzēt neizgulējušos bērnus, kuri pa nakti ir skatījušies "TikTok" video.
Runājot par to, vai tehnoloģijas mācību procesā ir vajadzīgas, Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, profesore Linda Daniela uzsvēra, ka tehnoloģijas neatrisina visu. Ja tehnoloģijas ievieš izglītībā, nepasakot, ko ar tām darīt, tas var nesasniegt uzdevumu.
Viņa norādīja, ka tehnoloģiju izmantošana tiek dalīta vairākos mērķos, piemēram, nodrošināt piekļuvi izglītībai. Danielas ieskatā, Latvija ir pelnījusi uzslavas par piekļuves nodrošināšanu izglītībai Covid-19 pandēmijas laikā. Vēl viens mērķis ir tehnoloģiju izmantošana mācību sasniegumu uzlabošanai. Tas var attiekties gan uz zināšanu pieaugumu, gan uz ātrāku, kvalitatīvāku un efektīvāku mācību procesu.
Daniela atzīmēja, ja, izmantojot digitālus mācību līdzekļus, atgriezeniskā saite vērtēšanā paliek kategorijās "sanāca" vai "nesanāca", audzēkņi no tā neko neiemācās. Pēc LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekānes paustā, vēl viens mērķis ir zināšanu uzkrāšana, kur var palīdzēt digitalizācija. Skolēniem ir iespēja piekļūt vēsturiskiem faktiem, apmeklēt virtuāli muzeju, taču tas viss ir jāliek kopā.
Savukārt valodas tehnoloģiju uzņēmuma "Tilde" līdzdibinātājs un valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs atzīmēja, ka būtiska ir sadarbība starp skolotājiem un tehnoloģiju uzņēmumiem. Viņa ieskatā, problēmas rodas tieši tad, ja šīs sadarbības nav - tehnoloģiju uzņēmumi virza uz priekšu savus produktus, attīstot savas biznesa intereses, savukārt skolotāji ir apjukuši un nemāk tos izmantot. Vasiļjevs norādīja, ka, rūpējoties par risinājumiem izglītības sektoriem, "Tilde" attīsta portālu "Letonika.lv". Viņš sacīja, ka ir interesanti veidot risinājumus kopā ar skolotājiem un iesaistot skolēnus.
"Ir svarīgi, lai mēs nekļūtu par tehnoloģiju vergiem, atkarīgiem no tehnoloģijām, apjukušiem un pazudušiem tehnoloģiju pasaulē, bet izmantotu tehnoloģijas kā rīkus radošajam potenciālam. Tāpat ir svarīgi iesaistīt skolēnus darbam kopā ar programmatūras izstrādātājiem, radot jaunus risinājumus," teica Vasiļjevs.
