Pētījums: Visizplatītākais etniska pamata naids sociālajos tīklos Latvijā ir pret ebrejiem

Visbizplatītākais etniska pamata naids sociālajos tīklos ir pret ebrejiem, ceturtdien konferencē par naida runas noziegumiem sacīja Latvijas Cilvēktiesību centra (LCC) direktore Anhelita Kamenska.

LCC konferences laikā prezentēja pētījumu par naida runas izpausmēm sociālajos tīklos un ziņu portālu komentāru sadaļās pēdējo divu gadu laikā. Kamenska atzina, ka lielākais pārsteigums bijis tas, ka visbiežāk fiksētais naids uz etniskā pamata konstatēts pret ebrejiem, proti, 44,9% gadījumos. Tam seko naida runa pret krieviem (30,7%), pret ukraiņiem (13,4%) un pret latviešiem (6,2%).

"Ebreji parādās visur, kur vien var iedomāties. Pēc komentētāju domām, viņi ir atbildīgi par visu slikto, kas notiek pasaulē. Vienlaikus gribētu uzsvērt, ka Izraēlas un Hamās konflikta kontekstā, mēs neredzam būtisku antisemītisma pieaugumu sociālajos tīklos Latvijā. Ir atsevišķi gadījumi, bet kopumā antisemītiski komentāri un dalīšanās ar publikācijām noris gadu garumā," sacīja Kamenska.

Antisemītiskus komentārus esot izsaukuši īpašuma restitūcijas jautājumi, pandēmija, sazvērestības teorijas un arī bijušā Valsts prezidenta Egila Levita aktivitātes.

Naida runa pēc to pamata 45% gadījumu konstatēta kā homofobija. Piektajā daļā gadījumu jeb 20% konstatēts naids uz etniskā pamata, 18% - ksenofobija jeb naids pret migrantiem, bēgļiem un patvēruma meklētājiem, 6% - rasisms, 5% - transfobija.

Homofobisko komentārus ietekmējuši pašmāju notikumi. Dominē aicinājumi uz vardarbību un dehumanizāciju, un tos izsauca partnerattiecību regulējums, bijušā Rīgas mēra Mārtiņa Staķa uzruna, atklājot LGBT+ nakts klubu. Tāpat arī Edgara Rinkēviča kļūšana par Valsts prezidentu, bijušās iekšlietu ministres Marijas Golubevas aktivitātes, mūziķa Kašera kāzas, politiķu izteikumi un Stambulas konvencijas ratificēšana.

Ksenofobijā dominē aicinājumi uz vardarbību. To ietekmēja migrācija uz Latviju, krīze uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, ārvalstu studenti, ziņas par noziegumiem, ko pastrādājuši migranti citās valstīs, Stambulas konvencija un sporta sacensības. skaidroja Kamenska.

Pēc naida runas veida joprojām biežāk sastopamie (30%) ir aicinājumi uz vardarbību, slepkavībām un to attaisnošana. Tāpat nepilna trešdaļa jeb 28% ir vispārīgi aizskārumi, 26% gadījumu konstatēta dehumanizācija, 8% - aicinājumi uz diskrimināciju, 6% - aizspriedumu, sazvērestības teoriju un baiļu izplatīšana, 1% - holokausta noliegšana vai trivializēšana un mazāk par 1% - kara noziegumu attaisnošana.

Kamenska uzsvēra, ka nereti naida runa pārklājas, piemēram ja runa ir par migrantiem, tad tas pārklājas ar reliģiju, ādas krāsu, dzimumu un tautību.

Komentējot naida runas komentāru dzēšanu, LCC pārstāvji norādīja, ka sociālie tīkli pēc ziņošana par naida runu, dzēsa 45% komentāru. Kopumā tendences esot negatīvas, un īpaši šogad uz naida runu vājāk reaģē sociālās platformas "Facebook", "Youtube", "Twitter" un "Instagram". Aktīvi turpina reaģēt tikai platforma "Tik Tok".

Savukārt Latvijas ziņu portālos saturs bieži vien netiekot dzēsts.

Naida runas monitorings veikts no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada novembrim populārākajos sociālajos tīklos un ziņu portālu komentāru sadaļā. Kopumā konstatēti 2414 naida runas gadījumi, no kuriem 1607 fiksēti sociālajos tīklos, bet 807 ziņu portālos.

Jau ziņots, ka šodien notiek konference "Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību - aktuālie izaicinājumi un risinājumi naida runas un naida noziegumu mazināšanā", kurā tiek aplūkota aplūkota citu valstu prakse, dažādu iesaistīto pušu, tostarp tiesību aizsardzības, valsts, izglītības iestāžu un NVO loma un daudzveidīgas pieejas naida runas un naida noziegumu mazināšanai.