Bijušajiem prezidentiem apsardze nebūs obligāta

Personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, pēc pilnvaru termiņa beigām būs tiesības uz valsts nodrošinātu apsardzi, taču tā nebūs obligāta. To paredz Saeimas šodien trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”.

Saskaņā ar likuma jauno redakciju valsts drošības iestādes informēs bijušo prezidentu par viņa drošību un viņam būs tiesības uz valsts nodrošinātu apsardzi četrus gadus pēc amata atstāšanas. Par apsardzes nepieciešamību pēc šī termiņa katrā atsevišķā gadījumā lems Ministru kabinets, ņemot vērā drošības iestāžu informāciju un uzklausot bijušo prezidentu.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne iepriekš norādīja, ka šajā likumprojekta redakcijā ir izdevies sabalansēt bijušā prezidenta tiesības uz privāto dzīvi ar valsts interesēm, rūpējoties, lai netiktu apdraudēts viens no valsts simboliem. Nebūtu pieņemami, ka šajā jautājumā netiek ņemtas vērā pašas personas intereses un teorētiski apsardzi pretēji viņa paša gribai norīko līdz pat mūža beigām.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais