Lieta par daudzdzīvokļu mājas ūdens patēriņa starpības aprēķinu nonākusi Satversmes tiesā

Satversmes tiesā (ST) ierosināta lieta par tiesību normu, kas regulēja ūdens patēriņa starpības sadales kārtību, aģentūru LETA informēja ST.

ST lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas (AT) pieteikuma. Iepriekš AT apturēja tiesvedību SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) prasībā pret kādu fizisku personu par ūdens patēriņa parāda piedziņu un vērsās ST.

AT lūdz ST izvērtēt Ministru kabineta noteikumu "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" 19.1 punkta 1.apakšpunkta atbilstību Satversmes 105.pantam.

Norma bija spēkā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 21.novembrim.

Apstrīdētā norma noteica, ka gadījumos, kad veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētā ūdens patēriņa starpības sadales kārtība nav samērīga. Tajā netiekot ņemti vērā papildu apstākļi, kas var izraisīt ūdens patēriņa starpību - tostarp avārijas vai remontdarbi. Tāpat neesot noteiktas maksimālās ūdens patēriņa normas. Tādējādi apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežojot Satversmes 105.pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.

AT iepriekš norādīja, ka daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieks nebija laikus nodevis ūdens patēriņa rādījumus, tādēļ RNP ūdens patēriņu aprēķināja saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta noteikumu 19.1 punkta 1.apakšpunktu, proti, dzīvokļa īpašniekam tika uzlikts pienākums samaksāt par visas mājas neuzskaitītā ūdens apjomu.

Tiesā norāda, ka šādā situācijā ūdens patēriņā tiek ieskaitīts ne tikai konkrētās personas neuzskaitītais, bet arī citu apstākļu dēļ radītais ūdens patēriņš, piemēram, avārijā, remontā un koplietošanas vajadzībām nopludinātais ūdens daudzums, turklāt netiek ņemtas vērā maksimālās ūdens patēriņa normas.

ST uzaicināja Ministru kabinetu līdz 2024.gada 13.februārim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir nākamā gada 3.maijs.