Pabriks: Aizsardzības budžetam būtu jāturpina pieaugt straujāk

© Gints Ivuškāns/f64

Latvijas un NATO valstu aizsardzības budžetam būtu jāturpina pieaugt un tam jānotiek pietiekami strauji, Rīgas Drošības foruma noslēguma pasākumā sacīja Ziemeļeiropas politikas centra priekšsēdētājs Artis Pabriks (LA).

Viņš norāda, ka pašlaik mediju telpā turpina daudz runāt par Ukrainas pretuzbrukuma izgāšanos. Pabriks uzskata, ka ir jāmaina kopējais naratīvs, kurš tiek izmantots sarunā par Ukrainas pretuzbrukumu.

"Kāpēc mēs visi neesam guvuši panākumus pretuzbrukumā? Vai esam laicīgi piegādājuši apsolīto militāro tehniku Ukrainai, vai mums pašiem trūkst ieroču, vai un kāpēc mēs nespējam piegādāt tik vajadzīgos un efektīvos ieročus Ukrainai, kurus viņi lūdz jau mēnešiem ilgi?" jautāja Pabriks.

Politiķis piedāvā atskatīties vēsturē, kad Adolfs Hitlers sāka karu, vai arī laiku, kad karā iestājās Japāna. Abos gadījumos nedz Lielbritānija, nedz arī ASV nebija gatavas šai agresijai.

Pašlaik gan izskatās, ka Krievija karam ir gatava. Tāpēc ir skaidri jāsaprot - cik daudz naudas ir nepieciešams budžetā, lai nodrošinātu valsts aizsardzību.

"Nav jājautā par to, cik daudz naudas ir nepieciešams, bet gan, kad šo naudu iedot, jo naudas ir nepieciešams tik daudz, lai spētu cīnīties pret Krieviju," uzsver Pabriks, papildinot, ka Latvijas aizsardzības budžets nākamgad plānots 2,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet tie nav griezti un vajadzības gadījumā tam ir jābūt pat 5% apmērā, ja to prasīs drošības situācija.

Viņš norāda uz nepieciešamību attīstīt iekšējo militāro ražošanu, lai nauda tiek investēta nevis ārzemēs, bet gan Latvijā. uzlabosies infrastruktūra, tilti un pārējās lietas, kuras pamanīs jebkurš cilvēks, tai skaitā attīstīsies arī valsts ekonomika un militārā kapacitāte.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons uzsver, ka ir ļoti skaidri jālemj, vai mēs vēlamies attīstīt savas militārās spējas un investēt naudu pie sevis valstī.

Viņaprāt Eiropa nespēs pietiekami ātri tikt pakaļ vajadzīgam militāram budžetam, kurš ii nepieciešams šajos apstākļos.

"Iespējams, ka ir jānotiek kādam asam pavērsienam, vai iebrukumam kā tas notika ar Pērlhārboras bombardēšanu, lai politiķi atmostos un saprastu, ka jārīkojas strauji," norāda Garisons.

Latvijas Ārpolitikas institūts piekto gadu rīko Rīgas Drošības Forumu, pulcējot starptautiska līmeņa ekspertus drošības, politikas, tehnoloģiju, izglītības un aizsardzības jautājumos.

Latvijā

Valsts policijas koledža (VPK) ir uzsākusi reflektantu uzrunāšanas kampaņu “Policija meklē Tevi!”, kuras laikā informēs par izglītības iespējām un priekšrocībām, kādas Valsts policijas koledža nodrošina saviem izglītojamajiem.