Trešdiena, 17.aprīlis

redeem Rūdis, Rūdolfs, Viviāna

arrow_right_alt Latvijā

Saeimas komisija lūgs Ministru prezidenti nekavējoties sasaukt demogrāfisko lietu padomi

© pixabay.com

Lai risinātu demogrāfisko situāciju valstī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti lūgs Ministru prezidenti nekavējoties sasaukt demogrāfisko lietu padomi.

Komisijas deputāti šodienas sēdē uzklausīja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvju prezentāciju par bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam iekļauto finansējumu 2024.gadā.

Diskutējot par ataudzes jautājumu, komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA) kritizēja to, ka LM no savas puses nedod izvērstu redzējumu par to, kādi konkrēti uzdevumi būtu jārealizē, lai veicinātu dzimstību. LM pārstāvji iebilda, ka saskaņā ar pavasarī lemto, jautājuma virzība nonāca demogrāfisko lietu apakškomisijas pārraudzībā, bet Mitrevics pārmetumus noraidīja.

Savukārt Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija klātesošajiem atgādināja par savulaik izveidoto demogrāfisko lietu padomi, kuras sekretariāta funkcijas veic LM. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem, padomi vada Ministru prezidents, un tā jāsasauc ne retāk kā vienu reizi gadā. Pēdējo reizi padome pēc apvienības lūguma sasaukta 2021.gadā.

Ņemot vērā minēto, deputāti vienojās nosūtīt vēstuli Ministru prezidentei Evikai Siliņa (JV) ar lūgumu nekavējoties sasaukt demogrāfisko lietu padomi un noteikt atbildīgo dzimstības stratēģijas plāna izstrādē.

Deputāti pievērsās arī jautājumam par daudzbērnu ģimeņu atbalstu īpašumu iegādē. Treija norādīja, ka šobrīd garantija bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem sasniedz 30% no aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 30 000 eiro. Lai izmantotu šo iespēju un saņemtu 30% atbalstu, īpašumam attiecīgi jāizmaksā 100 000 eiro. Ņemot vērā to, ka īpašumu cenas ir augušas un ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem dzīvošanai atbilstoši mājokļi maksā vairāk nekā 100 000 eiro, sanāk, ka pērkot dārgāku īpašumu atbalsts vairs nav 30% apmērā. Pēc Treijas ierosinājuma, deputāti lēma lūgt finanšu institūciju "Altum" izvērtēt, vai atbalsta slieksni būtu iespējams palielināt.

Papildus tam Treija rosināja pārskatīt arī to, kā valsts varētu sniegt lielāku atbalstu kreditēšanas jautājumos ģimenēm reģionos. Deputāti lūdza Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienībai iesniegt rakstisku piedāvājumu ar savu redzējumu.

Pēc visu plānoto pasākumu pārrunāšanas deputāti secināja, ka daudz ailes pamatnostādņu dokumentā ir tukšas, proti, bez finansiāla atbalsta noteiktajiem pasākumiem. Mitrevics sacīja, ka pamatnostādnes tapušas atrauti no valsts budžeta iespējām, tāpēc šobrīd jābūt skaidrībai par to, kuri ir galvenie virzieni un pasākumi, bez kuriem nevar cerēt uz pozitīvu iespaidu uz dzimstības rādītājiem. Vienlaikus finansējuma nepiešķiršana virknei pasākumu attālina no iespējas izvērtēt šo izvirzīto uzdevumu efektivitāti.

"Šobrīd mēs turpināsim pļurināt uz priekšu ar to pašu dokumentu, nezinot, vai tas vispār strādā, vai tas, ko mēs darām ir jēgpilni," savu sašutumu izteica deputāts.

Jau ziņots, ka šogad pirmajos deviņos mēnešos Latvijā reģistrēti 10 822 jaundzimušie, kas ir par 1741 bērnu jeb 13,9% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Katrā 2023.gada mēnesī piedzima mazāk bērnu nekā attiecīgajā 2022.gada mēnesī, turklāt tas ir ne tikai mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet arī vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simts gados.