Ministru prezidente: Juridiskajā plāksnē izpratne par ģimenes lietu konfliktu būtību Latvijā vēl joprojām ir zema

© Kaspars Krafts/f64

Juridiskajā plāksnē izpratne par ģimenes lietu konfliktu būtību Latvijā vēl joprojām ir zema, trešdien preses konferencē žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

LETA jau rakstīja, ka vakar sociālajā medijā "Facebook" bija lasāms grupas "Dzelzs vilks" bundzinieka Mārča Judža dzīvesbiedres Rūtas apraksts par vīrieša it kā īstenoto fizisko un emocionālo vardarbību. Tāpat sieviete norādīja, ka Judzis "nošarmējis" Siguldas pilsētas bāriņtiesas pārstāvi, kura ārpus saviem pienākumiem ieturēja pusdienas kafejnīcā kopā ar pāra bērniem un pašu bundzinieku.

Komentējot šo situāciju, kā arī bāriņtiesas iespējamo lomu, Ministru prezidente atzīmēja, ka šī lieta ir nonākusi tiesā, kurai ir jāņem vērā visi argumenti, ieskaitot bāriņtiesas atzinumus, personu liecības, sociālo darbinieku un psihologu atzinumus, ja tādi ir nepieciešami.

Siliņas ieskatā, ir vajadzīga specializācija pašās tiesās, kuras nodarbojas ar ģimenes lietām, jo nereti šīs lietas ir ārkārtīgi sarežģītas. Premjere atzīmēja, ka bāriņtiesa var palīdzēt bērnam un nodrošināt viņa labākās intereses. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka patlaban notiek Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas reforma.

"Ceru, ka reforma būs vērienīgāka, nekā patlaban ir iecerēts. Inspekcija kļūs par Bērnu aizsardzības centru, kura uzrauga bāriņtiesas un var iedot kritērijus, metodikas, ko darīt konfliktu gadījumos. Mēs esam iniciējuši, ka starp vecākiem jābūt mediācijai. Mums ir jāstrādā pie tā, lai izglītotu arī vecākus," sacīja Ministru prezidente.

Viņa norādīja, ka inspekcija saistībā ar šo lietu ir uzsākusi pārbaudi. Premjere uzsvēra, jo ātrāk būs rezultāts vai nu par specializētu tiesu izveidi vai specializētiem tiesnešiem, tas būtu komplekss risinājums, kas stiprinātu arī bāriņtiesas. Siliņa akcentēja, ka vakar valdībā nolemts ieviest bāriņtiesās dažāda veida uzraudzību un supervīzijas, kas ļoti smagos apstākļos palīdzēs bāriņtiesu darbiniekiem saņemt arī atbalstu.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šādas lietas ir emocionāli smagas. Viņš pieminēja, ka Valsts prezidenta kancelejā vēršas pārsvarā mātes, stāstot galvenokārt par bijušā vīra nodarīto un to, kā reaģē vai nereaģē valsts iestādes, kurām ir pienākums šādās situācijās strādāt.

Valsts prezidents teica, ka šos jautājumus viņš pārrunājis arī ar tiesībsargu, kurš runāja par Ģimenes lietu tiesas izveidi pēc analoģijas ar Ekonomisko lietu tiesu. Rinkēviča ieskatā, Latvijā ejams varētu būt veidot specializāciju tiesās, jo, piemēram, ģimenes tiesu izveides kontekstā jārunā arī par tās pieejamību.

"Konkrētus gadījumus es atturētos komentēt. Tiesvedība šajā lietā turpinās. Gribu cerēt, ka tiks atrasts taisnīgs risinājums. Mēs nezinām visus argumentus tiesas lēmumiem. Esmu teicis to vairākkārt, ir svarīgi, lai tiesu vara skaidrotu savus lēmumus un pamatotu," sacīja prezidents.

Viņš norādīja, ka, strādājot kopā ar tiesu varu, strādājot pie Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas reformas un pie specializācijas, var panākt labāku izpratni par šādām situācijām. Rinkēvičs gan uzsvēra, ka no šādiem stāstiem arī nākotnē nevarēs izvairīties, taču sabiedrības kopīgs pienākums ir mazināt tādus un līdzīgus notikumus.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais