"Jaunā vienotība" pauž atbalstu Krišjānim Kariņam
Partiju apvienība "Jaunā vienotība" , ņemot vērā pēdējā laikā aktualizēto jautājumu par Ministru prezidenta lomu ārpolitikā, pauž stingru atbalstu Krišjānim Kariņam, kurš četrus ar pusi gadus vadīja valdību, pašlaik pilda ārlietu ministra amata pienākumus un ir partiju apvienības valdes priekšsēdētājs, vēsta "Jaunā Vienotība" .
"Krišjānis Kariņš, būdams politikā, pirmajā vietā vienmēr ir licis valsts un sabiedrības intereses - arī laikā, kad pildīja Ministru prezidenta amata pienākumus. Pirms pieciem gadiem viņš atsaucās aicinājumam kļūt par mūsu Ministru prezidenta kandidātu un iepriekšējā Saeimas sasaukumā, kad "Jaunajai Vienotībai" bija mazākā Saeimas frakcija, uzņēmās vadīt piecu partiju koalīcijas veidotu valdību. Kariņš izveda mūs cauri Covid-19 pandēmijas krīzei un apņēmīgi vadīja valdību laikā, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu, pirms trim mēnešiem partijas attīstības vārdā šo stafeti nododot pašreizējai premjerministrei Evikai Siliņai. Pilnībā atbalstu Krišjāni Kariņu, jo zinu, ka grūtos brīžos mēs vienmēr varam uz viņu paļauties," uzsver partijas "Vienotības" valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
"Krišjāni Kariņu pazīstu kā godavīru, kurš tur doto vārdu un pilda solījumus. Būdams premjers, viņš grūtos apstākļos sekmēja tautsaimniecības attīstību un mūsu sabiedrības labklājības pieaugumu. Krišjānis Kariņš panāca Latvijas starptautisko atpazīstamību un veidoja labas attiecības ar mūsu draugiem Eiropā. Es pilnībā atbalstu Krišjāni Kariņu - kā valstsvīru, kā tēvu, kā politiķi un kā domubiedru," norāda partiju apvienības "Jaunā Vienotība" domes priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.
"Krišjāņa Kariņa valdības laikā īstenotā administratīvi teritoriālā reforma devusi pamatu reģionu sekmīgai attīstībai. K. Kariņa ieguldītais darbs valsts attīstībā ir bijis būtisks gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, tādēļ atbalstu viņa turpmāko politisko darbību," teic partijas "Kuldīgas novadam" valdes priekšsēdētāja, "Jaunā Vienotība" valdes locekle Inga Bērziņa.
Krišjānis Kariņš ar saviem darbiem pierādījis, ka ir valstsvīrs un savas valsts patriots. Pildot Ministru prezidenta amata pienākumus, viņš vadīja vairāku smagu krīžu pārvarēšanu un panāca Latvijas starptautiskās lomas pieaugumu. Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" uzsver K. Kariņa ieguldījumu Latvijai nozīmīgos iekšpolitiskos un ārpolitiskos procesos.
Piemēram, 2019. gadā, uzņemoties valdības vadītāja pienākumus, Latvijai draudēja nonākšana "Moneyval" pelēkajā sarakstā. Pateicoties K. Kariņa vadītās valdības darbam, Latvija to novērsa, īstenojot finanšu sektora uzraudzības kapitālo remontu.
2020. gadā, Eiropas Savienības (ES) līderiem vienojoties par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam un ES atjaunošanas fonda izveidi, Kariņa vadībā Latvijai tika izcīnīts vēsturiski lielākais ES finansējums daudzgadu budžeta ciklā - vairāk nekā 10 miljardi eiro.
Nozīmīgs ir arī 2021. gada otrajā pusē panāktais atbalsts no ES un NATO saistībā ar Baltkrievijas izvērsto hibrīduzbrukumu Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām - lai demonstrētu atbalstu Latvijai, 2021. gada 28.novembrī kopīgā vizītē Rīgā ieradās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Pieminot 2022. gada jūnija Eiropadomes lēmumu par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai pieņemšanu - tam pamatā bija martā Versaļā notikušās neformālās ES līderu diskusijas rezultāts, kurā, neskatoties uz Rietumeiropas valstu līderu skepsi un Austrumeiropas kolēģu piekāpšanos, Kariņš ar Polijas kolēģi turpināja iestāties par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.
2022. gada NATO samitā Madridē un 2023. gada NATO samitā Viļņā, pateicoties Kariņa aktīvajam darbam ārpolitikā, tika pieņemti būtiski lēmumi NATO klātbūtnes stiprināšanai Austrumu flangā, tostarp Latvijā.