Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.
VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.
Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.
Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.
Lielākajiem 92 parādniekiem jeb 0,1% no skaita parāds pārsniedz 500 000 eiro, un parāda kopējā summa ir 159,05 miljoni eiro jeb 30% no kopējā nodokļu parādu apjoma.
Garanča skaidroja, ka lielāko daļu no sīkajiem parādniekiem veido fiziskās personas, kurām parāds pret valsti izveidojies diferencētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) dēļ.
Garanča informēja deputātus, ka VID jau ir centies panākt grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot piedziņas slieksni, taču pagaidām bez panākumiem. Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma ar vēstuli aicināt Finanšu ministriju pārskatīt šo slieksni, savukārt deputāte Jana Simanovska (P) solīja šo jautājumu aktualizēt arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Savukārt deputāts Andrejs Ceļapīters rosināja vispār atteikties no diferencētā IIN, pārejot uz vienotu fiksētu IIN likmi, lai neveidotos šādi sīkie parādi.
Garanča gan nevarēja deputātiem atbildēt, kādam VID ieskatā būtu jābūt parādu piedziņas slieksnim, taču pauda, ka tie varētu būt vismaz 40 eiro, lai parāda piedziņas izmaksas nepārsniegtu piedzenamā parāda summu.
Tāpat Garanča informēja komisijas deputātus par kopējo situāciju ar nodokļu parādiem novembra sākumā, norādot, ka parādam ir tendence samazināties un tas veido 2,2% no iekšzemes kopprodukta. Parāda īpatsvars pret kopbudžeta ieņēmumiem ir 7%.
Lielāko daļu parāda veido IIN parāds, kas ir 291,8 miljoni eiro jeb 34% no kopējās parāda summas un pievienotās vērtības nodokļa parāds - 271,8 miljoni eiro jeb 31% no kopējās parāda summas.
Tāpat Garanča informēja, ka aktuālo parādnieku sadalījums ir vienmērīgs pa visām nozarēm - 12% mazumtirdzniecībā, 10% būvniecībā, 7% vairumtirdzniecībā, pa 6% operācijās ar nekustamo īpašumu un sauszemes transportā, bet pārējās nozarēs parādnieki nepārsniedz 5% no kopējā skaita.
Jau ziņots, ka Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 863,343 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1,5% mazāk nekā gada sākumā.
Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada novembra sākumā bija 399,227 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,1% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 291,784 miljonus eiro, kas ir par 0,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 172,333 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 2,8%.
Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.novembrī veidoja 62,3% no kopējās parādu summas jeb 537,698 miljonus eiro.
Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 2,466 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.
Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad novembra sākumā bija atzīti parādi 535,231 miljona eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 248,916 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 286,316 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 286,303 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 12 300 eiro apmērā.
Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1.novembrī bija piešķirti parādiem kopumā 93,338 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,9% mazāk nekā gada sākumā.
Savukārt apturēto parādu summa, kam pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, novembra sākumā bija 232,308 miljoni eiro - šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi.