Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien konceptuāli atbalstīja valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iniciatīvu grozīt likumus, lai noteiktu prasību pašvaldību vadošajām amatpersonām saņemt pielaidi valsts noslēpumam.
Valsts prezidenta padomniece Kristīne Līce sacīja, ka šīs jaunās likuma prasības attieksies uz nākamajās pašvaldību vēlēšanās ievēlamajām amatpersonām, jo tūlītēja šo prasību piemērošana nav savietojama ar tiesiskās paļāvības principu. Pašlaik likuma grozījumi paredzēti lakoniski, iekļaujot pašvaldības vadītājus un izpilddirektorus to amatpersonu sarakstā, kurām nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Rinkēviča ieskatā šāda pieeja arī nepārkāpj Pašvaldību hartu.
Sēdē diskusijas raisīja šo grozījumu praktiskais pielietojums praksē - kad tieši būtu jālemj par pielaidi valsts noslēpumam, un ko darīt, ja šāda pielaide tiktu liegta. Tika norādīts, ka ikdienā pašvaldības vadītājam praktiski nav saskares ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Taču, iestājoties krīzes situācijai, nav pieļaujams mainīt vadošus darbiniekus, tādēļ pielaidei jābūt saņemtai jau, stājoties amatā.
Vienlaikus atteikums piekļuvei pie valsts noslēpuma nevarot būt pamats atbrīvošanai no amata, jo vērtēta tiktu tikai piekļuve. Līdz ar to rodas pagaidām normatīvajos aktos neatrisināta problēma, kā rīkoties, ja demokrātiski ievēlētajam pašvaldības vadītājam tomēr piekļuve valsts noslēpumam tiktu liegta.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Māris Pūķis norādīja, ka likumā par valsts noslēpumu ietverti divi nosacījumi, kas varētu radīt problēmas: reputācijas vērtējums un šaubas, ka cilvēks varētu rīkoties valsts interesēs.
Valsts drošības dienesta pārstāve uzsvēra, ka atteikumi piešķirt pielaidi valsts noslēpumam ir ļoti reti - aptuveni 1% gadījumu, līdz ar to risks, ka jau ievēlēts pašvaldības domes priekšsēdētājs varētu šādu pielaidi nesaņemt, ir visai mazs. Drošības iestāžu lēmumu liegt piekļuvi valsts noslēpumam iespējams pārsūdzēt, taču līdz šim visos šajos gadījumos lēmumi pieņemti par labu drošības iestādēm.
Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV) pauda, ka svarīgi saprast, vai Valsts prezidenta iniciatīvas mērķis ir bijis arī panākt, lai pašvaldības vadītu tikai valstij lojāli cilvēki.
Vairāki runātāji uzsvēra, ka nepieciešams pieņemt valsts Civilās aizsardzības plānu, kurā tiktu arī noteikts, kādi būtu pienākumi un kādām amatpersonām tie jāveic apdraudējuma gadījumos, līdz ar to kļūtu skaidra pašvaldības vadītāju un izpilddirektoru loma šādās situācijās.
Sēdes noslēgumā deputāti vienojās konceptuāli atbalstīt Rinkēviča iniciatīvu un uz otro lasījumu sagatavot konkrētus priekšlikumus.
Kā LETA jau rakstīja, Rinkēviča rosinātie grozījumi Pašvaldību likumā paredz, ka domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam pēc ievēlēšanas amatā ne vēlāk kā mēneša laikā būs jāvēršas kompetentajā valsts drošības iestādē, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Jaunā kārtība uz pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem gan stāsies spēkā pēc attiecīgās pašvaldības tuvākajām kārtējām vai ārkārtas vēlēšanām. Līdz ar to lielākajā daļā pašvaldību šī kārtība varētu stāties spēkā pēc pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā.
Grozījumi Pašvaldību likumā arī paredzēs, ka pašreizējiem pašvaldības izpilddirektoriem vai izpilddirektora vietniekiem līdz 2024.gada 31.decembrim būs jāsaņem speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam.
Tāpat arī jauniem izpilddirektoriem vai viņu vietniekiem būs jāatbilst prasībai par atbilstību pielaidei valsts noslēpumam.
