Kariņš: Pasaule kļūst arvien nestabilāka
Latvijai saziņā arī ar globālo dienvidu valstīm ir jāatspēko Krievijas nepatiesie apgalvojumi par tās īstenoto karu Ukrainā un citām lietām, šodien Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē pauda ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš uzsvēra, ka paralēli Latvijas darbam pie NATO un Eiropas Savienības (ES) stiprināšanas mums ir vajadzīgi draugi arī citos pasaules reģionos. Tāpēc Latvija aktivizēs saziņu ar globālajiem dienvidiem jeb Centrālamerikas, Dienvidamerikas, Āfrikas un Āzijas valstīm.
Pašlaik par karu Ukrainā Krievijas naratīvs šajā valstīs tiek izplatīts "ļoti veiksmīgi". Reizē sarunas ar globālo dienvidu valstu pārstāvjiem Kariņš novērtē pozitīvi. Šo valstu pārstāvji atzīmē, ka Krievija "saka ko citu" par pašas veikto karu pret Ukrainu, tāpēc Latvijai vajag norādīt uz reāli notiekošo, kas atspēkotu Krievijas apgalvojumus, norādīja ārlietu ministrs.
Kariņš arī atkārtoti pauda, ka pasaule kļūst arvien nestabilāka, gan turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu, gan "Hamās"-Izraēlas karam, kā arī Krievijai nostiprinot savas pozīcijas daļā no Āfrikas valstīm.
Ārlietu ministrs arī vērsa uzmanību, ka Krievijas kara mašinērija ir iedarbināta uz pilnu jaudu, Krievijai pārorientējoties uz kara ekonomiku. Kariņš norādīja, ka Krievija neražo pasaulē precīzākos ieročus, taču tā ražo ieročus masveidā.
Latvijas drošību šajā situācijā veido vairākas lietas, tajā skaitā, ka esam daļa no Eiropas Savienības (ES) un NATO, ka mūsu valstu teritorijā ir desmit sabiedroto valstu kopīgā karavīru grupa, kā arī vēl citi sabiedrotie - ASV spēki un Dānijas rotācijas spēki, atzīmēja politiķis. Arī Kanādas politiķi tikko kā atkārtoti apstiprinājuši, ka strādās pie spēku palielināšanas Latvijā līdz brigādes līmenim.
Kariņš akcentēja, ka esam palielinājuši aizsardzības budžetu 2024.gadam, tam sasniedzot 2,4% no iekšzemes kopprodukta un virzoties uz 3% no IKP 2027.gadā.
Ārlietu ministrs uzsvēra, ka finansējam pretgaisa aizsardzības sistēmu un krasta aizsardzības artilērijas iegādi, ka esam ieviesuši vispārējo aizsardzības dienestu, tāpat aug zemessargu skaits.
Kariņš arī vērsa uzmanību Rietumu attiecību veicināšanai ar Gruziju un Armēniju, kura esot smagi vīlusies Krievijā saistībā ar nepieciešamā atbalsta nesaņemšanu reģionā un pašlaik ļoti aktīvi meklējot saiknes ar Rietumvalstīm.
Sēdes sākumā Kariņš uzsvēra, ka ārlietu ministra ziņojuma veidošanai ļoti labprāt uzklausītu arī rakstiskus deputātu ieteikumus, un tos vajagot rakstīt dokumenta tekstā.
Komisija šodien, izvaicājot Kariņu un vēlāk Ārlietu ministrijas pārstāvjus, sprieda par ikgadējā ziņojuma par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2023.gadā projektu.
Pašreizējam, septembrī amatā apstiprinātajam ārlietu ministram Kariņam tas varētu būt pirmais ziņojums, kas 2024.gada sākumā būtu jāprezentē debatēs Saeimā.