Sniegs sagāž par ES naudu celtas siltumnīcas
Maksātnespējas procesa administratora Venta Lamstera prognozētais pesimistiskais scenārijs par Spāres dārzniecības nākotni neizrādījās ne uz pusi tik pesimistisks kā realitāte. 1. decembrī uzreiz pēc izsoles siltumnīcas sabruka, neizturot biezās sniega segas svaru.
Šis piemērs parāda, kas notiek ar nekustamo īpašumu pēc tam, kad tas parādu dēļ tiek atņemts.
Lai siltumnīcas saglabātu darba kārtībā, tās bija kaut minimāli jāapkurina – tad sniegs izkustu. Šosezon tas darīts vairs netika, un tagad šosejas Rīga–Ventspils 132. kilometrā paveras vietējo bezdarbnieku sirdis plosošs skats. Vizuāli izskatās, ka alumīnija un stikla konstrukcijai no liela augstuma uzmests varens smagums. Acīmredzot, vienam stūrim sašķiebjoties, sākusies ķēdes reakcija, un metrs pēc metra sašķīdis druskās.
Kļūme konstrukcijā
Neatkarīgā savulaik jau rakstīja par ES fondu atbalstīto Kurzemē vērienīgāko siltumnīcu projektu. Tā noriets sākās jau pirmajā darbības sezonā. Iecerei audzēt zaļos lociņus svītru pārvilka holandiešu projektētā, taču Latvijas apstākļiem nepareizi izvēlētā konstrukcija. Siltais gaiss koncentrējās siltumnīcu augšējā daļā, kamēr pie zemes tas palika auksts. Masīvie ventilatori nespēja nodrošināt nepieciešamo gaisa cirkulāciju, bez kā lielas ražas nav iespējamas. Un arī izdevumi par gāzi bija neproporcionāli lieli. Aizpērn siltumnīcas sildīšanu ziemā piefinansēja galvenais nodrošinātais kreditors – banka Swedbank. Administrators stāsta, ka 15 stundās tika nokurināti 2000 latu.
Siltumnīcas nostrādāja tikai vienu sezonu. Toreizējā Ģibuļu pagasta deputāta Ulda Rozenberga ģimenei piederošā SIA Spāre bija uz izputēšanas robežas. No ES fondiem projekta īstenošanai tika saņemti 319,2 tūkstoši latu, taču izdevumu pieļautās kļūmes dēļ bija krietni vairāk, un kopējie uzņēmuma parādi sasniedza teju pusmiljonu latu. 2008. gada vasarā to nolemts pārdot. Pircējs par prasīto miljonu neatradās, sekoja maksātnespējas process ar tam sekojošu īpašuma izsolīšanu.
Pārdod par sviestmaizi
Trīs izsoles bija neveiksmīgas, bet pēdējā – vērienīgo kompleksu nopirka kāds gulbenietis par nieka 29 000 latu. Vecais saimnieks stāsta, ka pēctecis gribējis tās demontēt un uzstādīt savā pusē, apkurinot ar koģenerācijas stacijas saražoto siltumu. Taču cīņu ar sniegu viņš tā arī nepaguva sākt.
Siltumnīcu uzraugs Edvards Bumbulis saka: "Pagājušajā sezonā tika kurināts, un kaut kā pārziemojām. Šogad tāpat vajadzēja savest kārtībā stiklus un kurināt, bet tas netika darīts. Neviens vairs nelikās ne zinis."
Arī U. Rozenbergs saka: "Īpašumu atdevām labā stāvoklī, bankas prasītais novērtējums bija virs 300 000 latu. Jā, tās ir beigas mūsu sapnim. Bet kāds cits, kam varbūt padodas labāk saimniekot, varēja to darīt!" 15 darba vietas mazajai Spārei, ko tāpat kā Latvijas laukus kopumā nomoka bezdarbs, ir patiešām liels skaitlis.
Nauda tiks bankai
Pārmest kaut ko galvenajam kreditoram – bankai Swedbank – nav pamata. Iespēja pārņemt īpašumu tai bija, taču, kā informē preses sekretāre Kristīne Jakubovska, tas netika darīts. Tādējādi īpašuma aprūpe tika atstāta maksātnespējas administratora Venta Lamstera ziņā. Formāli arī
V. Lamsterim kaut ko pārmest nav pamata, jo uzņēmuma konti bija tukši. Turklāt viņa saimniekošanas laikā siltumnīca vēl spēja noturēt sniega svaru.
Bet ir arī pilnīgi skaidrs, ka jaunais īpašnieks vienas dienas laikā nevarēja veikt visu iekārtu tehnisko apkopi, iestiklot izdauzītos stiklus, aizstāt garnadžu aizstiepto alumīniju, piegādāt gāzi un izkausēt neskaitāmas tonnas sniega.
Nožēlu par tādu iznākumu pauž Lauku atbalsta dienests (LAD). Ziemeļkurzemes reģionālās pārvaldes pārstāvis Arvis Einštāls arī nemāk pateikt, kā un vai vispār tagad būs iespējams atgūt ES finansējumu. Kopš siltumnīcas nonākušas administratora lietvedībā, LAD neko nezina par lietas virzību, tai skaitā – arī par notikušo formāli veiksmīgo izsoli un tai sekojušo objekta sabrukšanu.
Noprotams gan, ka šīs izsoles rezultāti tiek apstrīdēti. Vecais īpašnieks U. Rozenbergs informē, ka tiesā iesniegta prasība un aprīlī gaidāma sēde. Priekšpēdējā izsolē it kā bijusi iespēja pārdot siltumnīcas vismaz par 150 tūkstošiem latu. Tomēr pirmajā instancē uzvarējis administrators V. Lamsteris. Viņš atgādina, ka kopumā trīs izsoles bija neveiksmīgas un pēdējā objekts nosolīts par zemāko iespējamo cenu: "Ko es varēju izdarīt? Es nevarēju izsoles vidū pateikt: veči, nu nē! Par tik zemu cenu es nepārdodu." Ja arī pēdējā tiesas instancē izsoles rezultāti tiks atstāti spēkā, visu naudu saņems banka.