Pirmajās tautas skaitīšanas otrā posma dienās – no 17. līdz 20.martam – tautas skaitītāji visā Latvijā jau saskaitījuši vairāk nekā 90 tūkstošus iedzīvotāju. Ņemot vērā, ka tautas skaitītāji darbu uzsāka pakāpeniski, Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) ir apmierināta ar rezultātiem un prognozē, ka nākamajās nedēļās tautas skaitītāju darba intensitāte pieaugs.
CSP pateicas visiem tiem iedzīvotājiem, kas ir atbildējuši uz tautas skaitītāju jautājumiem, bet tos, pie kuriem tautas skaitītāji vēl tikai ieradīsies, aicina būt atsaucīgiem un pretimnākošiem, jo tautas skaitīšanas mērķis ir valstisks - iegūt precīzus datus par iedzīvotājiem un mājokļiem Latvijā, kas ir svarīga informācija, risinot valstī esošās problēmas un plānojot valsts tālāku attīstību.
Tautas skaitīšana Latvijā tiek veikta ANO vispārīgās pasaules valstu iedzīvotāju skaitīšanas ietvaros un tiek organizēta saskaņā ar Tautas skaitīšanas likumu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija Regulu (EK) Nr.763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu, kā arī, ievērojot ANO Eiropas Ekonomikas Komisijas un Eiropas Statistiķu Konferences Ieteikumus par 2010. gada tautas un mājokļu skaitīšanu (izstrādājusi ANO Eiropas Ekonomikas komisija sadarbībā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroju; Apstiprināts Eiropas Statistiķu Konferencē 2006. gada jūnijā).
CSP atgādina, ka, neraugoties uz to, ka anketas ir aizpildītas internetā, var būt vairākas situācijas, kad tautas skaitītājs tomēr var ierasties pie iedzīvotājiem mājās. Piemēram, elektroniski anketas nav aizpildītas par visiem konkrētajā adresē pastāvīgi dzīvojošajiem iedzīvotājiem, attiecīgajā adresē norādīta vēl kāda mājsaimniecība vai anketas aizpildītas nepilnīgi vai ar acīmredzamām kļūdām.
Pēteris Veģis, CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks: „Tautas skaitīšanā ir svarīgi iegūt datus par pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem. Tāpēc būs situācijas, kad, tautas skaitītāja uzdevums ir apmeklēt mājsaimniecību arī klātienē, lai saskaitītu kādu ģimenes locekli, par kuru elektroniski nav sniegti dati, vai arī lūgt atkārtoti sniegt informāciju tos iedzīvotājus, kas acīmredzami kļūdaini aizpildījuši anketas, piemēram, nodēvējot sevi par “valsts prezidentiem”. Aicinām iedzīvotājus pret to izturēties saprotoši un pēc tautas skaitītāja uzaicinājuma sniegt informāciju.”
P.Veģis uzsver, ka arī citās valstīs, kurās tiek izmantota elektroniskas tautas skaitīšanas metode, tautas skaitītāji darbojas pēc līdzīgiem principiem, jo to paredz ES un ANO rekomendācijas par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.
Jāņem vērā, ka datu drošības un konfidencialitātes dēļ, tautas skaitītāju rīcībā nav iepriekš elektroniski aizpildītās anketas, bet tikai apmeklējamo mājokļu adreses, tāpēc tautas skaitītāji nespēj paskaidrot, kas jau aizpildītajā anketā nav bijis kārtībā. Tas bieži vien ir pamats aplamiem spriedumiem, piemēram, par datu nozaudēšanu. Katra situācija var būt individuāla, tāpēc CSP aicina tautas skaitītājus rīkoties atbilstoši CSP izstrādātajiem norādījumiem, lai precizētu radušos situāciju.
Latvija ir viena no tām daudzajām valstīm, kas tautas skaitīšanā klātienē izmanto nevis no datu drošības viedokļa nedrošās papīra anketas, bet speciāli šim mērķim aprīkotus portatīvos datorus. Tas ļauj nodrošināt datu konfidencialitāti un drošību augstā līmenī, jo datora programmatūra nepieļauj datu kopēšanu un pārsūtīšanu uz personīgajiem e-pastiem u.tml, tāpat tiek lietotas vairāku pakāpju paroļu sistēma un datu šifrēšanas tehnoloģijas.