Līdz 2025.gada valsts budžeta izstrādāšanai nepieciešams vienoties par jaunu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda mehānismu, tātad diskusijām par to būtu jānoslēdzas nākamā gada pirmajā pusē, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Pašlaik Finanšu ministrija pirmo mehānisma modeli ir izstrādājusi un nodevusi vērtēšanai pašvaldībām. Panākta vienošanās, ka tūliņ pēc 2024.gada budžeta pieņemšanas tiek sāktas sarunas.
Latvijas Pašvaldību savienība jau ir paudusi, ka valdība esot piekritusi mainīt Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda darbību, ieguldot vairāk no valsts puses, taču Ašeradens norādīja, ka par uzstādījumu, ka valsts varētu maksāt vairāk, viņš tomēr būs piesardzīgs.
Finanšu ministrs skaidroja, ka, kopumā runājot par valsts finansējumu pašvaldībām, Latvija ir virs vidējā Eiropas Savienības (ES) līmeņa. Vidēji ES tas ir 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijā tie ir 5,3% no IKP. Ministrs sacīja, ka vairāk maksā Ziemeļvalstīs, bet tur pašvaldības organizē primāro veselības aprūpi, tādēļ arī valsts finansējums ir lielāks.
"Tādēļ kopējā naudas masa, ko no valsts saņem mūsu pašvaldības, ir adekvāta. Jautājums ir par sadalījumu, un te ir divas fundamentālas problēmas," sacīja Ašeradens.
Pirmā ir saistīta ar urbanizāciju, skaidroja finanšu ministrs, norādot, ka šis process notiek ļoti strauji, un, ja turpina sadalīt naudu teritoriālām vienībām pēc iepriekšējiem principiem, veidojas neadekvāta situācija, ka ienākumu pieaugums pēc izlīdzināšanas pašvaldībās ir ļoti atšķirīgs - dažām pašvaldībām par padsmit procentiem, dažām tik tikko par vienu procentu, lai gan inflācija visus skar vienādi.
"Tādēļ finanšu izlīdzināšanas fonda kontekstā rodas jautājums, ko darīt ar pašvaldībām, kurās iedzīvotājs skaits ir mazs un visdrīzāk nākotnē turpinās samazināties? Arī, ja mēs skatāmies uz Ziemeļvalstīm, tad lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo ap lieliem urbāniem centriem un ir apgabali, kuros iedzīvotāju skaits ir ļoti mazs. Kā finansēt šādas pašvaldības un nodrošināt to funkcijas?," pauda Ašeradens.
Ministrs norādīja, ka papildu jautājums vēl ir Austrumu pierobeža, kur ļoti intensīva ir dažādu dienestu darbība. Tradicionālais finanšu izlīdzināšanas mehānisms, kur svarīgs rādītājs ir iedzīvotāju skaits, vairs nenodrošina līdzvērtīgu sadali.
Pretī ir savukārt Pierīgas pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits aug un ir jādomā par lielākām skolām, bērnudārziem. Ašeradens uzsvēra, ka arī tur ir problēmas, jo pašvaldības parasti infrastruktūru plāno, ņemot vērā iedzīvotāju intereses.
"Ja ģimenē piedzimst bērns, tad ir skaidrs, ka pēc tik un tik gadiem viņš ies uz bērnudārzu, pēc tik gadiem uz skolu, un tas ir plānojams process. Bet ko darīt, ja vienā gadā pašvaldības iedzīvotāju skaits palielinās par vairākiem tūkstošiem? Tad jaunu bērnudārzu vai skolu klāt vajag jau šodien," atzina Ašeradens.
Otrā lieta, uz kuru vērsa uzmanību finanšu ministrs, ir tā saucamā Lielrīga. Situācija veidojas tāda, ka lielākā daļa Pierīgas iedzīvotāju no rīta ierodas Rīgā, pastrādā un vakarā aizbrauc mājās.
Finanšu ministrs informēja, ka pašlaik pirmajā pietuvinājumā ir izstrādāts jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis, un tas tiks atvērts diskusijai.
"Turklāt ir parādījusies vēl viena lieta. Likums paredz, ka pašvaldībām ir jāveido savas policijas. Arī Rēzeknes situācija parādīja, ka mums ir jāsaprot, cik lielas ir pašvaldību esošās funkcijas, kuras vismaz minimālā līmenī ir jāfinansē, un būs jāveido arī jauni finansēšanas algoritmi. Tas nozīmē, ka finansēšanas jautājumā būs jāiet iekšā daudz dziļāk," sacīja Ašeradens.
Ministrs skaidroja, ka tādēļ būs debates, kā atrast ilgtspējīgu finansēšanas modeli tām pašvaldībām, kurās ir negatīva demogrāfiskā aina, kā arī tām, kurās tā ir pozitīva. Kā nodrošināt to, lai neveidojas "melns caurums" Rīgā jeb ienākumu iekritiens centrā, kura infrastruktūru izmanto visintensīvāk. Vairs nebūs tikai jautājums par to, kā nauda sadalās pa vienībām, bet gan par to, kāds ir optimālais finansējums un budžets.
Ašeradens piebilda, ka vēl ļoti daudz mācību pašlaik ir no Rēzeknes piemēra. Ja pilsētas budžetu izdosies salikt, tad budžeta deficīts noteikti pārsniegs 10-15%, un Ašeradenam ir bažas, ka tas var būt vēl lielāks.
Šobrīd Finanšu ministrijas rīcībā vēl nav visu datu un tiek gaidīts Valsts kontroles ziņojums.
Tādēļ vēl viens liels izaicinājums būs, kā turpmāk finansēt šo valstspilsētu, atzina Ašeradens. Viņš norādīja, ka viens jautājums ir budžeta veidošanas process kā tāds, piemēram, divus pēdējos gada mēnešus neparedzot atalgojumu darbiniekiem. Tāpat būs jāskatās uz to, kādā veidā tiek kārtota grāmatvedība. Visām valsts pārvaldes institūcijām pašlaik ir vienota grāmatvedības sistēma. Rēzeknē ir deviņas savstarpēji nesaistītas grāmatvedības, un arī tas nav veids, kā vadīt pilsētu, teica Ašeradens.