Zemkopības ministram ir ideja, kā pastiprināt ES sankcijas pret Krieviju un negatīvi ietekmēt agresorvalsts ekonomiku

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, kurā aicinās ES aizliegt Krievijas graudu importu, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Ministrijā uzsver, ka, atbalstot Krievijas graudu nonākšanu ES tirgū, ES faktiski atbalsta Krievijas ekonomiku un tās spēju turpināt karu Ukrainā. Turklāt graudu imports no Krievijas negatīvi ietekmē ES lauksaimnieku konkurētspēju, jo 2023.gadā Krievijā bijusi liela graudu raža un šie graudi ir lētāki nekā ES audzētie.

Latvija padomes sēdē norādīs, ka ir jādara viss iespējamais, lai turpmāk Krievijas ietekme uz ES, tajā skaitā lauksaimniecības sektoru, būtu nenozīmīga. Latvijas nostāja arī paredz, ka tranzīta produkcija, kas paredzēta valstīm ārpus ES iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku, ir turpināma.

Vienlaikus ministrijā pauž, ka spēkā esošās ES sankcijas pret Krieviju neattiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Patlaban nedz ES, nedz Latvijas normatīvie akti neierobežo pārtikas produktu, tostarp graudaugu, ievešanu no Krievijas un to transportēšanu ES.

Padomē dalībvalstu ministri apspriedīs arī ES Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu pirmā ieviešanas gada pieredzi.

ZM vērtējumā pirmais Stratēģisko plānu īstenošanas gads bijis sarežģīts un izaicinājumiem pilns gan lauksaimniekiem, gan atbalsta administrētājiem, jo ir būtiski pieaudzis administratīvais slogs. Turklāt 2023.-2027.gada plānošanas periodā ir jāīsteno papildus Zaļā kursa mērķi ar samazinātu esošā finansējuma apmēru.

Kā min ZM, Eiropas Komisijas paaugstinātās prasības un lielākas ambīcijas klimata un vides jomā raisījušas arī negatīvu reakciju lauksaimniekos, kam šīs ambīcijas jāīsteno savās saimniecībās.

LETA jau vēstīja, ka pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums. To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Latvijas valdība 5.decembrī nolēma aicināt ES aizliegt graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas.

Pārtikas un veterinārais dienests iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka caur Latvijas robežkontroles punktiem šogad 11 mēnešos ES ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas, tostarp novembrī ievestas 61 894 tonnas.

ZM iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka Krievijas izcelsmes graudus ieved Latvijā, izmantojot gan importa, gan tranzīta procedūras. Lielāko daļu Krievijas importa veido kukurūza. Kviešu imports Latvijā sākas jūlijā, bet augustā sāka importēt arī rudzus.

Tāpat ziņots, ka Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte paudusi viedokli, ka uzņēmumi, kas pārvadā Krievijas labību un pārtikas produktus caur Lietuvu, rīkojas amorāli, taču likumīgi.

"Kā jūs zināt, pārtikas produkti - un tas ir galvenais ES un starptautiskās sankciju politikas noteikums - ir atbrīvoti no spēkā esošajām sankcijām, ciktāl tas attiecas uz pārtikas pieejamību. Gan tad, ja tie tiek transportēti uz Krieviju, gan arī no Krievijas," parlamenta deputātiem iepriekš sacīja Lietuvas premjerministre.

"Tas nenozīmē, ka manuprāt, cilvēki, kuriem ir bizness - pat saistīts ar pārtikas produktiem -, un kuriem ir kaut kādas tirdzniecības attiecības ar Krieviju, rīkojas morāli. Man šķiet, ka tālu no tā, taču viņi rīkojas likumīgi," piebilda Šimonīte, solot izpētīt, cik daudz Krievijas graudu un pārtikas produktu tiek transportēti caur Lietuvu.