Ķīna caur sociālajiem tīkliem Latvijā izplata savu oficiālo propagandu

© Pexels.com

TV3 raidījums "Nekā personīga" stāsta, ka Ķīna ir mūsu ekonomikas attīstības lielā iespēja, tehnoloģiju lielvara un globālā līdzsvara garants. Uiguru apdzīvotajā reģionā nenotiek represijas, bet gan stabila attīstība, Tibeta zem Pekinas kontroles plaukst un zeļ. Tādi ir Ķīnas propagandas vadmotīvi, kas izskan tai piederošos medijos, kas tagad cenšas sasniegt ari Latvijas sabiedrību.

Pērn ikgadējā Ķīnas Komunistiskās partijas nacionālajā kongresā risinājās notikumi, ko daži analītiķi raksturo kā apvērsumu. Partijas ģenerālsekretāru un prezidentu Sji Dzjiņpinu pretēji Ķīnas tradīcijām, ievēlēja uz trešo termiņu. Viņa priekšgājēju Hu Dzjiņtao, kas Ķīnu vadīja līdz 2012. gadam piespiedu kārtā izveda no kongresa.

Par solījumu atgūt kontroli pār Taivānu Sji Dziņpinam partija ļāva vadošos amatos nozīmēt sev lojālus politiķus, turpināt Ķīnas ceļu stingrāka autoritārisma virzienā un cīnīties ar ASV hegemoniju pasaulē.

Vairākās Eiropas valstīs parādījušās Facebook lapas, kas vietējā valodā izplata ziņas no Ķīnas propagandas kanāliem. Arī sociālo tīklu lietotājiem Latvijā nezināmie autori virza Ķīnas ziņas angļu un latviešu valodā.

"View Latvia" publicē ziņas angļu un latviešu valodā. Gandrīz identisks saturs ir "View Lithuania" un "View Estonia" - lietuviešu un igauņu valodā. Tādas pašas lapas ir Nīderlandes un piecu Skandināvijas valstu mērķauditorijai. Nekur nav norādīts, ka tās saistītas ar Ķīnas valsts medijiem vai valdību, bet saturs, ko tās izplata, nāk no Ķīnas propagandas kanāliem.

Šo tīklu pamanīja publiski pieejamo datu jeb OSINT pētnieks Samans Nazari (Saman Nazari), kura izpētes fokuss ir Ķīnas ietekme Eiropā.

Šī slēptā uzvedība, ko viņi tagad demonstrē, ir salīdzinoši jauna parādība runājot par Ķīnu, es to redzēju pagājušajā gadā, pagājušā gada beigās, kad viņi sāka mainīt zīmolus dažiem saviem esošajiem kanāliem, slēpjot saikni starp valsts struktūrām un esošajiem kanāliem, kā arī, veidojot jaunus kanālus, viņi pilnībā neatklāj, ka šis žurnālists vai influenceris, mediju zīmols patiesībā ir CGTN meitas uzņēmums vai kas tamlīdzīgs.

Pagaidām uz Baltiju un Skandināviju mērķētajām lapām sasniegt plašu auditoriju neizdodas. Nesen tās visas, izņemot Latvijai veltīto lapu, sākušas saturu izplatīt ar apmaksātu reklāmu palīdzību. Pētnieks uzsver, ka Ķīnas aktivitātes ir jāuzmana, jo no nīkulīga medija tās var kļūt par ko nozīmīgāku. Tā, piemēram, notika ar Ķīnas televīzijas radīto “YouTube” kanālu "Facts Tell". Tam ilgstoši neizdevās savākt lielu auditoriju. Tagad kanāls savus video izplata "TikTok", kur tam veicas daudz labāk. "Facts Tell" izplata video, kuros slavē Slovākijā vēlēšanās uzvarējušās partijas atteikšanos palīdzēt Ukrainai, stāsta, kā ASV politika ir izgāzusies, un tamlīdzīgi.

Pagaidām "View Latvija" un pārējo tai identisko lapu saturs ir šķietami nekaitīgs. Ķīnas dabas un kultūras skaistums; tehnoloģiskie sasniegumi; pilsētas, kas aug un attīstās. Tam pa vidu stāsti par to, kā Ķīna rūpējas par okupētās Tibetas dabu vai Siņdzjanas izaugsmi. Tas ir reģions, kurā pirms deviņiem gadiem Ķīnas centrālā vara sākusi mērķtiecīgu uiguru minoritātes genocīdu. Ieslodzījumā ir ap miljonu uiguru, vēl pret nezināmu skaitu šīs nacionalitātes pārstāvju vērstas citas represijas - piespiedu darbs, sterilizācija, aborti.

Ķīnas vēstnieks Latvijā Tans Sungeņs skaidro, ka mediju pārstāvji ir mūsu labi draugi, man patīk draudzēties ar mediju pārstāvjiem, laipni gaidīti mūsu vēstniecībā jebkurā laikā.

Ķīnas Ceļa un joslas iniciatīva ir tās galvenais ekonomiskās un politiskās ietekmes ierocis. Tas paredz veidot jaunus loģistikas ceļus uz un no Ķīnas un savu dalību tajā apstiprinājušas 150 valstis. Šī gada oktobrī valstis Pekinā pulcējās Ceļa un joslas iniciatīvas forumā, kurā viens no galvenajiem viesiem bija starptautiskā meklēšanā esošais Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Latvijā

Elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja "Bite Latvija" maijā ieviestais bezmaksas drošības risinājums līdz šim ir bloķējis jau 250 tūkstošus telefonkrāpnieku zvanu savā tīklā. Novembrī vien "Bite Latvija" bloķēja 95 tūkstošus krāpniecisku zvanu, kas vidēji ir 130 krāpniecības mēģinājumi stundā jeb 3100 zvanu dienā.

Svarīgākais