Draud bloķēt dzelzceļa sliedes, pa kurām Latvijā tranzītā ved graudus no Krievijas

Iestādes, kas dažādos posmos pārrauga graudaugu importu un tranzītu caur Latviju ir vairākas, bet nav viena, kas spētu iedot precīzu ainu, par to, kas šajā tirdzniecības sektorā notiek, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ministru prezidente piektdienas vakarā parakstīja rezolūciju, lai vairākām ministrijām un kontrolējošajām iestādēm liktu apkopot ziņas, kas Latvijā Krievijas graudus ieved, lai būtu iespējams apzināt pilnīgāku kopsavilkumu par graudu kravām, kas plūst caur Latviju.

Raidījums noskaidroja, ka visās pozīcijās graudu un dažādu graudu produktu imports un tranzīts no Krievijas šogad būtiski kāpis. Tikmēr aktīvisti Krustpils pusē gatavojas sliežu bloķēšanai, ja Krievijas asiņaino graudu plūsma caur Latviju neapstāsies.

Pirms nedēļas soctīklos parādījās kādu aktīvistu no Krustpils filmēti video. Tajos redzami neskaitāmi graudu vadoni, kas dodas virzienā uz Rīgu. Uz tiem krievu valodā rakstīts "zerno" jeb graudi. Sastāvus velk valsts kapitālsabiedrības "LDZ Cargo" lokomatīve. Diennakts laikā šādi piefiksēti vairāk nekā 200 no Krievijas puses braucoši vagoni.

Šo video nopublicēja Gatis Auziņš, kurš pats nodarbojas ar graudu tirgošanu.

SIA Agrobalticum īpašnieks Gatis Auziņš komentē raidījumā situāciju:

Manuprāt, tā situācija ir ārprātīga ar tiem krievu graudiem. Jo sevišķi ņemot vērā to, ka pēdējā laikā mēs no saviem sabiedrotajiem saņemam arvien vairāk signālus par mūsu drūmo nākotni, kāda varētu izvērsties. Kas vēl rezultēsies ar paša Putina slēptajiem draudiem šonedēļ. Man galīgi neliekas, ka tas ir normāli.

Video autors un diennakts dežūru rīkotājs Krustpilī ir Gundars Kalve. Ukrainas kara sākumā viņš ar traktoru Daugavā iestūma okupantu armiju slavinošo lielgabalu. Pats arī braucis karot Ukrainā. Kā vietējais zemnieks, viņš ir sašutis par pēdējos mēnešos vēl neredzētos apjomos pieaugušo vilcienu sastāvu skaitu, kas Latvijā ieved Krievijas graudus.

Diennakts reidu pie dzelzceļa ar domubiedriem sarīkoja arī šonedēļ no ceturtdienas līdz piektdienai. Viņus prom centās aizdzīt LDz apsardze darbinieki. Bilance līdzīga redzētajam pirms 7 dienām. 24 stundā Krustpils dzelzceļa stacijā iebraukuši 260 graudu vagoni no Krievijas.

Nedēļas sākumā par graudu kravu apjomu aktīvisti ziņas nodevuši Valsts prezidenta kancelejai. Drīz par strīdīgo kravu vešanu caur Latviju runāja visas augstākās valsts amatpersonas.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa raidījumā stāsta:

Pamatotas aizdomas, ka šie draudi varētu būt arī Ukrainas graudi. Daļa. Protams, viņus vienā čupā saberot, atšķirot nevar, bet skaidrs, ka problēma pastāv.

Žurnālistiem pilnīgu ainu līdz šim par graudu plūsmu caur Latviju iegūt nav izdevies. Pārtikas veterinārais dienests atklāj tikai uzņēmumu nosaukumus alfabētiskā secībā ar graudaugu saņēmējiem no Krievijas. Cik katrs no tiem ieved - publiskas ziņas netiek sniegtas. Līdzīgi rīkojas arī par muitu atbildīgais Valsts ieņēmumu dienests un Latvijas dzelzceļš.

LDZ Cargo valdes loceklis Mārtiņš Pevko komentē:

Ja graudi - tranzīta graudi vai importa graudi tiks iekļauti sankciju sarakstā, par ko jārūpējas ir politiķiem, tad šos graudus mēs nevedīsim. Nu tā statistika un tie nosūtītāji, kas ir mūsu rīcībā, neliecina, ka tie graudi būtu izvesti no Ukrainas. Tie ir Krievijas nosūtītāji. Un mēs tur neko sīkāk par graudu izcelsmi.. Jūs sakāt par Ukrainas… Mums nav tāda informācija.

Zemnieku Saeima šobrīd prasa politiķiem izdarīt visu iespējamo, lai lētie Krievijas un iespējams Ukrainā zagtie graudi nekropļotu konkurenci Eiropā. Viena no iespējām - šīm kravām būtiski palielināt nodevas, kuras Latvija var celt bez saskaņojuma no Briseles. Mudinājums ieviest sankcijas Eiropā var nesekmēties, jo tādas valstis kā Itālija un Grieķija iepērk milzīgus Krievijas graudu apjomus no tiem, gatavojot, piemēram, tradicionālos itāļu makaronus. Un cerēšana uz šajā biznesā iesaistīto uzņēmēju sirdsapziņu, arī neesot prātīgi, atklāj raidījums.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savukārt iesaka pacelt izmaksas kontrolēm:

Ir jāveic importa produkcijai kontrole. No Krievijas ienākušā produkcija jākontrolē rūpīgāk. Gan izcelsme, gan arī atliekvielas, kas maksā diezgan lielu naudu, un tas rada valstij papildu izdevumus. Un tāpēc šobrīd apsveru iespēju, ka paceļam kontroles maksas, kas radītu Krievijai neizdevīgi ievest šos produktus caur mūsu ostām.