Ekonomisko lietu tiesa (ELT) šodien daļēji apmierināja SIA "Ostas parks" prasību pret SIA "Izdevniecība Dienas Mediji" un izdevniecību "Dienas bizness", solidāri piedzenot 1,1 miljonu eiro, ko veido laika periodā no 2018.gada līdz 2019.gadam izsniegtie aizdevumi un to lietošanas procenti, aģentūru LETA informēja Tiesu administrācijā.
"Ostas parks" 16.februārī cēla prasību par tādu parāda piedziņu, kas izriet no 20 aizdevuma līgumiem. Prasība daļā noraidīta, tiesai konstatējot, ka "Ostas parks" un "Izdevniecība Dienas Mediji" ir vienojušies par saistību izpildes termiņa pagarinājumu un tas vēl nav iestājies.
ELT tiesnesis Kaspars Vecozols, norāda, ka tiesā konstatēja, ka nolūkā izvairīties no saistību izpildes "Izdevniecība Dienas Mediji" visus savus vērtīgos aktīvus atsavinājusi Izdevniecībai "Dienas bizness". Attiecīgi tiesa atzina, ka "Izdevniecība Dienas Mediji" uzņēmums Komerclikuma izpratnē ir pārgājis Izdevniecībai "Dienas bizness", kas kā uzņēmuma ieguvējai rada pienākumu uzņemties no uzņēmuma izrietošās saistības.
Tiesa noraidīja "Izdevniecības Dienas Mediji" celto pretprasību par daļu no noslēgto aizdevuma līgumu atzīšanu par dāvinājuma līgumiem ar uzlikumu, secinot, ka "Izdevniecība Dienas Mediji" nav pierādījusi pušu nodomu slēgt dāvinājuma līgumu.
Tiesas procesa gaitā tiesa lietas dalībniekiem piemēroja vairākas procesuālas sankcijas par rīcību, kas vērsta uz lietas izskatīšanas novilcināšanu un citiem pārkāpumiem. Tiesa arī informēs Zvērinātu advokātu padomi par "Izdevniecības Dienas Mediji" pārstāvju rīcību tiesas procesā, kas vērsta uz tiesas ietekmēšanu, mēģinot radīt iespaidu par tiesneša personisku ieinteresētību strīda izskatīšanā.
Atbildētāji lūdza izbeigt tiesvedību lietā, pauzdami viedokli, ka prasītājai neesot prasības tiesību, jo apgalvojums par uzņēmuma pāreju esot nepatiess. Šā paša iemesla dēļ atbildētāji uzskatīja, ka prasība nav piekritīga ELT, jo nav notikusi uzņēmuma pāreja. Taču ELT konstatēja, ka atbildētāju arguments ir vērsts nevis uz to, ka prasītājai vispār nav tiesību celt prasību, bet gan uz to, ka uzņēmuma pāreja nav pierādīta. Lai pārbaudītu prasījuma pamatotību, tiesai lieta jāizskata pēc būtības ar spriedumu. Atbilstoši Civilprocesa likumam prasības, kas izriet no uzņēmuma pārejas, ir piekritīgas ELT un tā ir kompetenta izvērtēt, vai uzņēmuma pāreja ir notikusi.
ELT spriedums vēl nav stājies spēkā, un lietas dalībnieki to var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Laikraksta "Diena" un "Izdevniecības "Dienas bizness"" galvenais redaktors Gatis Madžiņš, kuram pieder 24% "Izdevniecības "Dienas bizness"" daļu, aģentūrai LETA norādīja, ka izdevēji "Ostas parka" prasību uzskata par nepamatotu.
"Ostas parks" prasības pieteikumā klāsta, ka laika posmā no 2016.gada oktobra līdz 2020.gada septembrim noslēdzis ar "Dienas medijiem" vairākus aizdevuma līgumus, aizdodot 1 395 000 eiro saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Ieskaitot par aizdevuma lietojumu maksājamo procentu kopsummu, kopējais parāds esot sasniedzis 1 562 329 eiro.
No prasības noprotams, ka pērn 16.decembrī "Dienas mediji" nosūtījuši "Ostas parkam" vēstuli, kurā apstrīdējuši līgumu būtību jeb to, ka tajos minētās summas bijušas aizdevums. "Ostas parks" to traktē kā uzņēmuma mēģinājumu izvairīties no maksātnespējas.
Prasība pret "Dienas biznesu" tiek pamatota ar to, ka uzņēmums pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā ir pārņēmis "Dienas mediju" pamata komercdarbības virzienu un ar to saistīto mantu, līdz ar to arī saistības.
"Dienas mediju" valdes loceklis un īpašnieks Edgars Kots paskaidrojumos tiesai ir paudis nostāju, ka patiesībā tie neesot bijuši aizdevumi, bet gan dāvinājumi, un šādā veidā slēpti tikuši finansēti vairāki preses izdevumi, galvenokārt laikraksts "Diena". Kots tiesai paudis, ka personas, kuru interesēs un labā "Ostas parks" naudu izdevniecībai piešķīris, esot Ainārs Šlesers (LPV), Andris Šķēle un Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
"Izdevniecība Dienas mediji" skaidro, ka pušu starpā noslēgtie un "Ostas parks" prasības pieteikumam pievienotie līgumi, kas dēvēti par aizdevuma līgumiem, nav bijuši aizdevuma līgumi, bet gan dāvinājumi, aiz kuriem šādā veidā tika apslēpta finansējuma piešķiršana "Ostas parka" izdotajiem preses izdevumiem ar finansējuma piešķīrēju saistīto personu interesēm atbilstoša laikraksta "Diena" politiskā un ekonomiskā satura un dienaskārtības veidošanai," pausts skaidrojumos.
Šlesers apgalvojis, ka par šo prāvu neko nezinot. "Lai nāk tie cilvēki, kuri tiek aicināti, bet man ar šo tiesvedību nav nekāda sakara. Nu kā, tie datumi tad, kad mēs iegādājāmies, investējām līdzekļus šajā uzņēmumā, ir zināmi, bet ar Kota kungu man nav nekāda sakara. Tā kā tur diemžēl viņam būs tiesā jāskaidrojas pašam," teicis Šlesers.
Arī Šķēle paudis neizpratni par Kota apgalvojumiem. "Es ne par kādiem aizdevumiem nezinu, bet, ja Kots nav patiesais īpašnieks, tad viņš ir pārkāpis likumu. Jā! Nu tad jau ir tiesa! Tad viņš ir pārkāpis likumu, viņš nav deklarējies kā patiesais labuma guvējs," izteicies Šķēle.
Lembergs savukārt komentārus pēc būtības par Kota apgalvojumiem neesot sniedzis.
LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada nogalē notika izmaiņas "Dienas biznesa" īpašnieku sastāvā. Līdz tam vienīgais īpašnieks bija Edgars Kots, kurš ir arī vienīgais "Dienas mediju" dalībnieks, bet tagad 52% daļu pieder igauņu uzņēmējam Maitam Laidvē, savukārt Madžiņam un Kotam - katram pa 24%.
Paziņojumā medijiem toreiz arī tika skaidrots, ka, noslēdzot 2022.gada pavasarī sākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdod "Izdevniecība "Dienas bizness"", kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju. Tāpat uzņēmums turpmāk uzturēšot portālus "diena.lv" un "db.lv".
Laikrakstu "Diena" iepriekš izdevusī "Izdevniecība "Dienas mediji"" 2021.gadā strādāja ar 1,88 miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmums ilgstoši strādājis ar zaudējumiem, un 2021.gadā tie bija 129 303 eiro, liecina "firmas.lv" informācija. Savukārt žurnālu "Dienas Bizness" izdodošā "Izdevniecība "Dienas bizness"" 2021.gadā strādājusi ar 744 205 eiro apgrozījumu un 126 077 eiro peļņu.
"Ostas parks" pastarpināti (caur SIA "Latrealty") pieder Dacei Dangenai (57%) un Jānim Lācim (43%). Dati par 2021.gadu nav pieejami, bet 2020.gadā uzņēmuma zaudējumi sasniedza 2,4 miljonus eiro. Uzņēmums reģistrēts 2008.gadā un ilgstoši bija 20% RTO daļu īpašnieks.
Pārējie RTO īpašnieki bija ekspolitiķa Andra Šķēles un tagadējā Saeimas deputāta Aināra Šlesera ģimenēm pastarpināti piederošais uzņēmums AS "MCH investīcijas" (60%) un Ralfa Kļaviņa uzņēmums SIA "Latmorporttrans" (20%), bet 2021.gada rudenī notika darījums, kura rezultātā ilggadējais RTO koncerna vadītājs un līdzīpašnieks Kļaviņš izstājās no uzņēmuma.
Šis darījums aizsāka koncerna uzņēmumu reorganizāciju virkni, kā rezultātā šobrīd vadošais uzņēmums ir AS "Riga Port", kura pamatkapitāls ir 53,703 miljoni eiro. Kompānijas īpašnieki pastarpināti (caur SIA "Multi Capital Holdings" un vēl vairākiem uzņēmumiem) ir Šlesera un Šķēles ģimenes, bet no publiski pieejamās informācijas nav zināms, vai savas daļas ir saglabājis arī "Ostas parks".
"Riga Port" pilnībā pieder vairāki uzņēmumi, kas strādā Rīgas ostā. Šķēles un Šlesera ģimeņu uzņēmumiem pieder arī nekustamie īpašumi Andrejsalā un citur ostā.