Saeima politiski ir uzņēmusies mainīt azartspēļu likumu, lai turpmāk tajās varētu piedalīties tikai no 21 gada vecuma līdz šim noteikto 18 gadu vietā. Tomēr fakts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus virzījusi pirmajam lasījumam, nenozīmē, ka tie tiks pieņemti jau tuvākajā laikā.
Komisijas locekļu vidū par šo ilgus gadus diskutēto jautājumu domas atšķiras, un nodošana pirmajam lasījumam ir kā kompromisa variants.
Ja likuma grozījumi tiktu apstiprināti šodien, tas nozīmētu, ka turpmāk azartspēles varētu spēlēt tikai no 21 gada vecuma. Turklāt vecuma ierobežojums attiektos arī uz spēļu zāļu darbiniekiem. «Tieši vecumā no 18 līdz 21 gadam visbiežāk veidojas atkarība no azartspēlēm, kas ir emocionāla slimība. Tā sabojā sekmes un ģimenes,» argumentējot grozījumu iemeslu, saka deputāts Igors Pimenovs. Viņam piekrīt arī deputāts Guntars Galvanovskis, kas uzsver, ka 18 gadu vecumā cilvēki pārsvarā vēl nestrādā un visbiežāk notriec vecāku doto kabatas naudu, taču tas ir tikai sākums. «Vēlāk tā jau ir ģimenes nauda, draugu nauda, rodas alkohola un narkotiku atkarība,» pēc iepazīšanās ar vairākiem pētījumiem secinājis G. Galvanovskis. Par vecuma palielināšanu iestājas arī Valsts policija, taču argumentēt savu viedokli policijas pārstāve atsacījās.
Turpretī Izložu un azartspēļu inspekcijas vadītāja Signe Birne uzsver, ka ar vienu rokas vēzienu aizliegt spēlēt azartspēles tiem, kuri jaunāki par 21 gadu, Latvijas likumdošana nepieļauj. Proti, no 18 gadiem cilvēks var dibināt ģimeni, veidot uzņēmumu, iegādāties cigaretes un alkoholu, tāpēc aizlieguma gadījumā iedzīvotāji varētu sūdzēties par cilvēktiesību pārkāpumu. «Nav metodiska pētījuma, kas noteiktu šīs problēmas faktisko apjomu. Uzskatu, ka jāvadās pēc samērīguma principa. Protams, katrs mēs esam personība, un arī viens vai divi izglābti cilvēki ir ieguvums, taču jāizvērtē, vai tādēļ ir jāmaina likumdošana,» saka S. Birne.
Skeptiski noskaņots ir arī Latvijas spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs, kas norāda, ka Latvijā nav pētījumu, kuri pierādītu, ka, paaugstinot azartspēļu vecumu, cilvēki izvairīsies no atkarības. «Piemēram, Darba likums dod tiesības arī jaunākiem cilvēkiem par 21 gadu kļūt par uzņēmējiem, arī atvērt spēļu zāles un kazino. Tad viņam drīkst piederēt azartspēļu bizness, bet viņš savā zālē ieiet nevar,» uz divdomīgo situāciju norāda A. Marcinkēvičs.
Neizpildāma S. Birnei šķiet arī likuma grozījumu autoru vēlme, lai arī internetā azartspēles varētu spēlēt tikai no 21 gada. Problēmas radot jau azartspēļu reklāma, piemēram, pokera aģitēšana TV, par kuru inspekcija vairakkārt rakstījusi sūdzības, taču tās palikušas bez atbildes.
«Jauniešus interesē ne tikai spēļu automāti, kur jāspiež viena poga, daudz interesantāks ir pokers. Manuprāt, rotaļlietu veikalos nav jāpārdod pokera komplekti! Turklāt jāiesaistās arī pedagogiem, jo, piemēram, mana meita mācās ceturtajā klasē, un brīvajās stundās visi bērni iet uz bibliotēku spēlēt kārtis. Skolotāja iet garām un saka – ko jūs spēlējat duraku, vajag spēlēt pokeru, tas vismaz veicina intelekta attīstību!» stāsta S. Birne.
Grozījumi likumā pirmajam lasījumam nosūtīti ar nosacījumu, ka tiem klāt neķersies, iekams nebūs saņemts jaunais azartspēļu un izložu likums. Paredzams, ka aprīlī tas nonāks deputātu rīcībā, bet jūlijā to plānots apstiprināt Saeimā.